Ministru kabineta šā gada 8. maija sēdē atbalstīti Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Darba likumā, paredzot tiesības vispārsaistošajā ģenerālvienošanās, ja tā paredz būtisku atalgojuma pieaugumu nozarē, paredzēt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, kas vienlaikus nevar būt mazāka par 50% no ģenerālvienošanās noteiktās stundas likmes.
Piedāvājot šādus grozījumus likumā, Ekonomikas ministrijas mērķis ir veicināt ģenerālvienošanos noslēgšanu, īpaši būvniecības nozarē, kas kopā ar elektronisko darba laika uzskaiti ir visefektīvākais instruments ēnu ekonomikas un aplokšņu algu ierobežošanai, vienlaikus nodrošinot augtāku darbinieku tiesību un interešu aizsardzību.
Šādu specifisku virsstundu darba samaksas atrunu rosinām attiecināt tikai uz vispārsaistošo ģenerālvienošanos, proti, tādu, kas ir noslēgta Darba likuma 18. panta ceturtās daļas kārtībā, proti, tādu ģenerālvienošanos, kuru noslēdz darba devēji, kas nodarbina vairāk kā 50% nozares darbinieku vai kuru preču apgrozījums vai pakalpojumu apjoms ir vairāk nekā 50% no nozares preču apgrozījuma vai pakalpojumu apjoma, ir kura ir saistoša visiem attiecīgās nozares darba devējiem un attiecas uz visiem darbiniekiem, kurus nodarbina šie darba devēji.
Ģenerālvienošanos slēdz darba devēju pārstāvji un nacionālā līmeņa arodbiedrība kā darbinieku intereses pārstāvošā organizācija. Šāds ģenerālvienošanās slēgšanas mehānisms nodrošinās līdzsvarotas vienošanās pieņemšanu, kurā būs panākts efektīvs līdzsvars starp darba devēju interesēm un darbinieku interesēm.
Ģenerālvienošanās tiek atzītas par efektīvu instrumentu kādas konkrētas nozares pilnveidošanai un attīstībai. Kopā ar būvniecības nozares uzņēmējiem esam secinājuši, ka pastāvošais regulējums, kas nosaka piemaksu par virsstundām 100% apmērā jau no pirmās nostrādātās virsstundas, varētu kavēt nozares vienošanos par minimālā atalgojuma paaugstināšanu. Proti, nozarē, kurā ir izteikta sezonalitāte un lieli darba apjomi tieši sezonas mēnešos, palielinot minimālo atalgojumu divas reizes, samaksa par virsstundām četrkāršojas salīdzinājumā ar situāciju pirms ģenerālvienošanās. Tas radīs lielu papildu finanšu slogu uzņēmējiem. Līdz ar to ir jādod iespēja abām pusēm vienoties par konkrētai nozarei atbilstošu regulējumu, kurā tiktu ņemtas vērā un līdzsvarotas abu pušu intereses.
Kā zināms, Biedrība “Latvijas Būvuzņēmēju partnerība” intensīvi strādā pie ģenerālvienošanās noslēgšanas būvniecības nozarē par minimālajiem atalgojuma līmeņiem būvniecības profesiju grupās un šā gada 10. maijā uzsāks vispārsaistošās nozares ģenerālvienošanās parakstīšanas procesu. Viens no ģenerālvienošanās regulējuma jautājumiem ir virsstundu apmaksas nosacījumi. Būvniecības nozarē ir augsti ēnu ekonomikas rādītāji. Lai gan ēnu ekonomikas līmenis būvniecības nozarē pēdējos gados ir mazinājies, tas joprojām ir ievērojami augstāks nekā ekonomikā kopumā.
Vidējā stundas likme būvniecības nozarē svārstījusies no 5,24 euro līdz 5,90 euro. Galējās vērtības attiecīgi reģistrētas apakšnozarēs: no 4,39 euro specializētajos būvdarbos 2015. gada martā līdz 7,25 euro inženierbūvniecībā 2015. gada jūlijā. 2016. gadā vidējās darba stundas likmes lielums būvniecības nozarē bija 7,01 euro, kas ir nedaudz zemāks nekā vidējās darba stundas likmes lielums valstī kopumā, kurš 2017. gadā sastādīja 7,30 euro.
Būvuzņēmēju partnerība ir ierosinājusi nozares ģenerālvienošanās noslēgšanu par minimālajiem atalgojuma līmeņiem būvniecības profesijās, paredzot būtisku minimālā atalgojuma nozarē palielināšanu. Būvuzņēmēju partnerība ir norādījusi, ka spēkā esošais regulējums attiecībā uz virsstundu apmaksu traucē piedāvāt kompleksus darba samaksas risinājumus.
Latvijā līdz šim vispārsaistošā ģenerālvienošanās noslēgta tikai dzelzceļa nozarē. Ņemot vērā, ka tikai vienā nozarē ir noslēgta vispārsaistošā ģenerālvienošanās, jāatzīst, ka ģenerālvienošanās slēgšanas tradīcijas nav pietiekami izkoptas.
Visbiežāk ģenerālvienošanās priekšmets ir nodarbināto atalgojuma jautājumi, tai skaitā minimālie atalgojuma līmeņi, papildus sociālās garantijas. Piemēram, atsevišķās Skandināvijas valstīs normatīvajos aktos nav noteikti minimālie atalgojuma līmeņi, tie tiek noteikti ar ģenerālvienošanās palīdzību konkrētās nozares griezumā. Ģenerālvienošanās izmanto minimālā atalgojuma noteikšanai arī gadījumos, kad normatīvajos aktos noteiktā minimālā alga valstī ir būtiski zemāka par vidējo atalgojumu nozarē.
Detalizēti ar Likumprojektu "Grozījums Darba likumā" var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
T.: 67013193