Augsti kvalificētu speciālistu trūkums, kas šobrīd vērojams virknē uzņēmumu, īpaši apstrādes rūpniecības un IKT nozarēs, ierobežo Latvijas ekonomikas izaugsmi, uzņēmumu produktivitātes pieaugumu un investīciju piesaisti, un līdz ar to arī labi apmaksātu darba vietu veidošanos.
Darbaspēka pieejamības jautājums Latvijā kļūst arvien aktuālāks. Ekonomikas ministrija (EM) prognozē, ka turpmākajos gados situācija kļūs vēl saspringtāka. Latvijā netrūkst cilvēku, taču vērojams izteikts darbinieku ar atbilstošām prasmēm trūkums Latvijas saimnieciskās aktivitātes centros.
Lai vidējā termiņā nodrošinātu sabalansētu darba tirgus un ekonomikas attīstību, Ministru kabinets šā gada 20. februārī apstiprināja profesiju sarakstu, kurās šobrīd vērojams būtisks darbaspēka trūkums un kurās varētu piesaistīt ārvalstu speciālistus, piemērojot atvieglotus nosacījumus, noformējot darba atļaujas gadījumos, ja darbam Latvijas Republikā šajās profesijās tiek uzaicināti trešo valstu pilsoņi.
Profesiju saraksts tika veidots:
izmantojot EM rīcībā esošos datus par prognozēto darba spēka trūkumu; identificējot profesijas, kurās darba devēji jau šobrīd saskaras ar darbaspēka iztrūkumu (darba devēju aptauja); prognozējot, kurās profesijās tuvākajā nākotnē sagaidāms būtisks darbaspēka trūkums.
Vienlaikus saraksts veidots tā, lai izvairītos no situācijas, ka darba devēji piesaista zemu izmaksu darba spēku no trešajām valstīm ar mērķi samazināt vidējo atalgojumu konkrētajā specialitātē vai nozarē.
Profesiju sarakstā iekļautas 237 profesijas/specialitātes (pārstāv Profesiju klasifikatora 1.-3.pamatgrupu), t.sk.:
zinātnieki, fiziķi, ķīmiķi, matemātiķi, statistiķi – 49 profesijas; informācijas un komunikācijas tehnoloģiju jomas speciālisti – 51 profesija; apstrādes rūpniecības speciālisti – 85 profesijas; elektrotehnoloģijas un elektrotehnikas un būvniecības jomas speciālisti – 36 profesijas; finanšu analīzes jomas un pārvaldes vecākie speciālisti – 7 profesijas; zvejas kuģu vadīšanas jomas speciālisti – 2 profesijas; gaisa kuģu piloti un tehniskās apkopes jomas speciālisti – 7 profesijas.
Profesiju sarakstā iekļauto speciālistu piesaistei tiks piemēroti šādi atvieglojumi:
ja nodarbinātais vēlēsies saņemt ES zilo karti - minimālais atalgojums nedrīkstēs būt zemāks par vidējo bruto darba samaksu Latvijā iepriekšējā gadā reiz koeficients 1,2 (pašreizējā koeficienta 1.5 vietā); citos gadījumos - ārvalstnieku varēs piesaistīt vakancei, kas Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrēta vismaz 10 darba dienas (pašreizējā prasība – ne mazāk kā mēnesi).MK noteikums neparedz cita veida atvieglojumus. Līdzšinējie nosacījumi reglamentētajām profesijām (t.sk. valodas zināšanas, attiecīgi sertifikāti u.tml.) paliek spēkā.
Detalizēti ar MK noteikumiem “Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki” var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē.
2016. gadā tika izsniegtas 677 darba atļaujas ārzemniekiem, kas nodarbināti MK noteikumu projekta pielikumā iekļautajās specialitātēs/profesijās. Paredzams, ka izsniegto darba atļauju skaits būtiski nepalielināsies, jo primāri atvieglojumi vērsti uz to, lai tiktu paātrināts darba atļauju noformēšanas process ārzemniekiem, kurus plānots nodarbināt konkrētajās specialitātēs, sniedzot iespēju darba devējiem ātrāk piesaistīt nepieciešamos speciālistus.
Lai palielinātu darba tirgus efektivitāti, EM sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju (IZM) plāno arī ilgtermiņa pasākumus vietējā darbaspēka piedāvājuma uzlabošanai, kas sevī ietvertu darba ņēmēju apmācības nozarēs iztrūkstošajās profesijās; sadarbībā ar Labklājības ministriju, IZM, kā arī pašvaldībām 2018. gada maijā tiks aktualizētas darba tirgus attīstības prognozes un saskaņoti risināti jautājumi par darbaspēka iekšējo ģeogrāfisko mobilitāti (mājokļu pieejamību) un par izglītības sistēmas attīstību, īpaši uzmanību pievēršot profesionālās vidējās izglītības un mūžizglītības sistēmas attīstībai; EM ir iesniegusi priekšlikumus grozījumiem Imigrācijas likumā ar mērķi atvieglot Latvijā augstāko izglītību ieguvušo ārzemnieku iesaisti darba tirgū; savukārt Ārlietu ministrija uzsākusi darbu pie Diasporas likuma izstrādes ar mērķi atvieglot aizbraukušo tautiešu atgriešanos.
Kā zināms, 2017. gada 2. februārī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Imigrācijas likumā, tostarp arī vairākus Ekonomikas ministrijas sniegtos priekšlikumus ar mērķi atvieglot ieceļošanas nosacījumus augsti kvalificētiem nodarbinātajiem, kā arī nodarbinātajiem profesijās ar būtisku darbaspēka trūkumu.
Veicot grozījumus Imigrācijas likumā, radīti trīs nozīmīgi risinājumi augsti kvalificētu speciālistu piesaistei un jaunuzņēmumu dibinātājiem, saīsināts un pilnveidots vispārējais darba spēka piesaistes process, kā arī sniegta iespēja ārzemju studentiem strādāt 20 stundas nedēļā pie jebkura darba devēja.
ES zilā karte ir Eiropas Savienības līmenī ieviesta termiņuzturēšanās atļauja augsti kvalificētam darbaspēkam no ne Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīm, kas tiem sniedz vairākas priekšrocības salīdzinājumā ar nacionālā līmeņa termiņuzturēšanās atļaujām. Sīkāk ar Eiropas Savienības zilās kartes nosacījumiem aicinām iepazīties www.apply.eu un www.pmlp.gov.lv.
Sīkāk par darba atļauju noformēšanas procesu, noformējot termiņuzturēšanās atļaujas, var uzzināt http://workinlatvia.liaa.gov.lv/ (angļu valodā).
Infografika: Atviegloti nosacījumi augstas kvalifikācijas speciālistu piesaistei no ārvalstīm
Prezentācija: Profesiju saraksts
Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālrunis 67013193
E-pasts Evita.Urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv
Web www.em.gov.lv
Seko mums Twitter @EM_gov_lv
Youtube http://www.youtube.com/ekonomikasministrija
Facebook http://www.facebook.com/atbalstsuznemejiem