Izpildot Saeimas 2019. gada 10. janvāra sēdē doto uzdevumu, Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā (turpmāk – likumprojekts), kā arī informatīvo ziņojumu par minētā uzdevuma izpildi.
Šā gada 26. martā Ministru kabinets noraidīja sagatavoto likumprojektu OIK atcelšanai, vienlaikus pieņēma lēmumu nosūtīt Saeimai informatīvo ziņojumu par uzdevuma izpildi, kā arī uzdeva EM divu mēnešu laikā izstrādāt priekšlikumus alternatīviem rīcības virzieniem elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) jautājuma risināšanai.
“Šobrīd es kā ekonomikas ministrs atjaunojamās enerģijas atbalstā esmu saskatījis ļoti daudz būtiskas nepilnības, kuras atstāj patērētājus nevienlīdzīgās situācijās – kā piemēru varu minēt siltuma un elektroenerģijas dabiski izveidojušās krusteniskās subsīdijas. Ekonomikas ministrijai manā vadībā ir politiskā griba un apņemšanās tiesiskā un valstiski atbildīgā veidā beidzot sakārtot ierūsējušo un uzpūsto OIK sistēmu, lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, un valsts budžetam,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
“Ir jāsakārto elektroenerģijas ražotāju atbalsta sistēma un jānodrošina, ka turpmāk valsts jeb nodokļu maksātāju atbalsts tiek sniegts tikai priekšzīmīgiem uzņēmējiem. Ir jārada skaidri nosacījumi AER nozares ilgtspējīgai attīstībai un nozares reputācijas atjaunošanai. Un, gribam mēs to vai nē, Latvijai ir jānodrošina 2020. un 2030.gada atjaunojamās enerģijas un SEG emisiju mērķu sasniegšana. Papildus mēs gribētu veicināt Latvijas iedzīvotāju iesaisti energoefektivitātes celšanā un AER ražošanā, kam es kā ministrs apņemos nodrošināt godīgu normatīvo regulējumu,” turpina ministrs.
Sagatavotais likumprojekts paredzēja no 2019. gada 1.aprīļa izslēgt OIK no elektroenerģijas galalietotāju rēķiniem, vienlaikus atceļot OI noteicošās normas. Vienlaikus grozījumi likumā paredzēja saglabāt pienākumu koģenerācijas elektrostacijām ar uzstādīto elektrisko jaudu virs 100 MW turpināt darbību kā līdz šim, tādejādi nodrošinot elektroenerģijas sistēmas stabilitāti Latvijā, vienlaikus neradot papildu izmaksas patērētājiem. Tāpat likumprojekts paredzēja saglabāt iespēju energoietilpīgiem apstrādes rūpniecības uzņēmumiem saņemt samazinātu līdzdalību OIK maksājumam par 2018. gadu un 2019. gadu.
Vienlaikus EM informēja Ministru kabinetu par likumprojektā piedāvātā tiesiskā risinājuma sagaidāmo ietekmi un iespējamām alternatīvām OIK jautājuma risināšanai.
Pie likumprojekta ieviešanas sagaidāmajiem ieguvumiem jāmin galalietotāju rēķinu samazināšanās par OIK daļu. Būvmateriālu ražotāju asociācija ir norādījusi, ka būtiska OIK samazināšana vai atcelšana pozitīvi ietekmētu energoietilpīgos apstrādes rūpniecības uzņēmumus, jo tie kļūtu konkurētspējīgāki savos eksporta tirgos un varētu palielināt savas produkcijas noietu, kā arī parādītos brīvi līdzekļi investīcijām uzņēmumu attīstībā un papildu investīciju piesaistē. Līdz ar to ir paredzams, ka, samazinoties elektroenerģijas cenām, straujāk varēs attīstīties uzņēmumi, kuru izmaksās elektroenerģijai ir augsts īpatsvars un attiecīgi palielināsies nodokļu ieņēmumi valsts budžetā no šādiem uzņēmumiem.
Tomēr, atceļot OIK ar š.g. 31. martu, ir paredzamas arī vairākas negatīvas ietekmes. Tā, piemēram, Latvijas Siltumuzņēmumu ražotāju asociācija ir norādījusi, ka, izbeidzoties atbalstam OI mehānisma ietvaros, paredzams siltumenerģijas tarifa kāpums pat par 20 – 40%. Tas, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem un EM aplēsēm varētu skart vismaz 15 pašvaldības, tostarp, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju, Rēzekni.
Savukārt AS “Augstspriegumu tīkls” sniegtā informācija liecina, ka visu subsidēto elektrostaciju darbības apturēšana veicinātu elektroenerģijas vairumtirgus cenu pieaugumu Latvijā. Turklāt šo elektrostaciju kopējā jauda un saražotās elektroenerģijas daudzums ir nozīmīgs Latvijas energosistēmai. Tomēr, ar likumprojektu nosakot pienākumu turpināt darbu elektrostacijām ar elektrisko jaudu virs 100 MW, minētie riski tiek būtiski mazināti. Atbalsta atcelšana pārējām elektrostacijām arī ietekmēs elektroenerģijas vairumtirgu, tomēr paredzams, ka šāda ietekme pamatā izpaudīsies t.s. pīķa stundās, kad elektroenerģijas vairumtirgus cena ir augsta.
Vienlaikus paredzams, ka, atceļot OI ar šā gada 31. martu, Latvija nesasniegs obligāto atjaunojamās enerģijas mērķi 2020.gadā un turpmākajos gados. EM ir saņēmusi Eiropas Komisijas (EK) atzinumu, kurā norādīts, ka par atjaunojamās enerģijas mērķa nesasniegšanu EK ir tiesības vērsties pret Latviju ES tiesā. Svarīgi piebilst, ka ietekme no ES noteikto mērķu nesasniegšanas vērtējama ne tikai soda naudu un tiesvedību kontekstā, bet arī no nākamā ES fondu plānošanas perioda 2021. – 2027.gadam nosacījumu skatupunkta, pastāvot riskam nesaņemt ES atbalstu enerģētikas sektoram. Vienlaikus ietvertā risinājuma īstenošana var pasliktināt Latvijas investīciju vides tēlu kopumā un negatīvi ietekmēt jaunu investīciju ienākšanu Latvijā.
Latvijas Atjaunojamās enerģijas federācijas (LAEF) ir informējusi, ka, atceļot OI ar 2019. gada 31. martu, savu darbību izbeigs pilnīgi visi ražotāji, kuru uzstādītās jaudas nesasniedz vismaz 1 MW, un arī pārējie ražotāji savu darbību saglabās tikai pie vairākiem labvēlīgiem nosacījumiem. Tāpat arī Latvijas Biogāzes asociācija ir informējusi, ka, atceļot OI iepirkumu, 100 % no biogāzes stacijām pārtrauktu elektroenerģijas ražošanu, bet 80 % no stacijām pārtrauktu savu darbību vispār.
Savukārt Zemkopības ministrija un Lauksaimnieku organizācijas sadarbības padome ir norādījušas, ka, pārtraucot ražot elektroenerģiju, iesaistītās lauku saimniecības var kļūt maksātnespējīgas, jo vairums biogāzes un biomasas koģenerācijas staciju ir integrētas kopējā lauksaimnieciskajā vai mežsaimnieciskajā saimniekošanas sistēmā. Turklāt šajā gadījumā palielinās arī risks būtiska atlikumproduktu apjoma nonākšanai apkārtējā vidē, negatīvi ietekmējot arī siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju samazinājumu.
Saskaņā ar LAEF datiem atjaunojamo energoresursu (AER) stacijās pašlaik strādā 1600 darbinieki, no kuriem lielākā daļa zaudētu darbu pēc OI pārtraukšanas. Turklāt darbavietas varētu būt apdraudētas arī saistītajās nozarēs strādājošajiem - pēc LAEF aplēsēm, saistījās nozarēs varētu būt nodarbinātas aptuveni 2500 personas.
Nozares pārstāvji ir informējuši EM, ka OI tiesību atcelšana būtu prettiesiska un neatbilstu tiesiskās paļāvības principam, kā arī pārkāptu Satversmē noteiktās tiesības uz īpašumu. Līdz ar to nozares pārstāvji plānojot vērsties pret valsti Satversmes tiesā, kā arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar mērķi kompensēt radušos zaudējumus gan par ieguldītajām investīcijām (tai skaitā ārvalstu), gan par nākotnē paredzamās peļņas negūšanu. Valstij zaudējot šajās tiesvedības, tiktu radīti zaudējumi valsts budžetā turpmākajos gados līdz pat 1 miljardam eiro apmērā.
Līdz ar to likumprojektā ietvertais regulējums var radīt papildu ietekmi uz valsts budžetu, tai skaitā AS “Latvenergo” iemaksāto dividenžu apjomu valsts budžetā, pievienotās vērtības nodokļa ieņēmumu iztrūkumu, kā arī izdevumus tiesvedībām ar OI atbalsta saņēmējiem un potenciāli arī ES soda sankcijas par 2020. gada mērķu enerģētikā nesasniegšanu.
Šobrīd EM uzdevumā KPMG Zvērinātu advokātu birojs veic OIK atcelšanas tiesisko izvērtējumu, kas tiks pabeigts vistuvākajā laikā un būs publiski pieejams visām ieinteresētajām pusēm.
Ņemot vērā Ministru kabineta sēdē lemto, turpmāko divu mēnešu laikā Ekonomikas ministrija izstrādās konkrētus veicamos pasākumus valsts atbalsta sistēmas sakārtošanai, kas nozīmē gan stingrākas prasības šo elektrostaciju darbībai, gan stingrākas kontroles un bargākus sankcijas pārkāpumu gadījumos, lai turpmāk atbalsts tiktu sniegts tikai priekšzīmīgiem un uz ilgtspēju vērstiem uzņēmumiem. Tāpat izstrādāsim priekšlikumus, kā radīt veicinošus apstākļus elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas.
Kā zināms, 2019. gada 10. janvāra sēdē Saeima uzdeva EM steidzami izstrādāt tiesību aktus elektroenerģijas obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai no šī gada 31. marta ar mērķi samazināt elektroenerģijas izmaksas visiem Latvijas enerģijas patērētājiem. Vienlaikus Saeima aicināja EM lēmuma izpildē ievērot tiesiskuma principus, nepieļaujot OIK maksājumu veikšanu ar citiem finanšu avotiem, kā arī nepieļaujot to pārveidi par cita veida maksājumiem vai attiecīgo maksājumu nosaukumu maiņu. Tāpat Saeima aicināja EM izbeigt Latvijas iedzīvotājiem netaisnīgu, uz atsevišķu personu interešu atbalstu vērstu režīmu.