Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2023.gada martā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 2,1%. Preču importa vērtība gada griezumā bija par 6,6% mazāka kā pirms gada. Tirdzniecības deficīts martā bija 7,7 procenti.
Gada griezumā martā pieauga elektroierīču un iekārtu, sauszemes transportlīdzekļu, dzērienu, lopbarības, lidaparātu, to daļu, kā arī farmācijas produktu eksporta vērtība. Savukārt samazinājās minerālo produktu, koksnes un tās izstrādājumu, dzelzs un tērauda, kā arī eļļas augu sēklu eksporta vērtība.
Tāpat martā gada griezumā par 0,7% samazinājās eksports uz ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Igauniju (minerālie produkti, jaukti ķīmiskie produkti) un Lietuvu (minerālie produkti). Savukārt auga eksports uz Spāniju (graudaugi), Franciju (elektroierīces) un Dāniju (koksnes, dzīvnieku un augu tauki).
Savukārt strauji auga eksports uz NVS valstīm – par 26,3%. Otro mēnesi būtiski turpināja augt dzērienu eksports uz Krieviju. Pieauga arī eksports uz Kazahstānu (elektroierīces, dzērieni).
Eksporta apjomi martā samazinājās uz pārējām valstīm – par 14,3%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība samazinājās uz Ukrainu (graudaugi), Turciju (dzelzs un tērauds, graudaugi) un Apvienoto Karalisti (koksne) un ASV (koksne). Savukārt pieauga eksporta vērtība uz Maroku (graudaugi) un AAE (dzelzs izstrādājumi).
Martā gada griezumā būtiski samazinājās minerālo produktu imports. Samazinājās arī koksnes un tās izstrādājumu, dzelzs, tērauda un to izstrādājumu imports. Savukārt pieauga sauszemes transportlīdzekļu un elektroierīču un iekārtu importa vērtība.
2023.gadā kopumā paredzama mērena preču eksporta izaugsme. Tā straujāku attīstību ierobežo nenoteiktība ārējos tirgos un vājš ārējais pieprasījums.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis