Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, februārī gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 0,7%. Savukārt preču imports samazinājās straujāk – par 8,4%. Līdz ar to gada griezumā ir uzlabojies tirdzniecības deficīts.
Eksporta samazinājumu martā būtiski ietekmēja koksnes un tās izstrādājumu eksporta vērtības samazinājums. Samazinājās arī transporta līdzekļu un minerālo produktu eksports. Savukārt martā pieauga graudaugu kultūru, farmācijas produktu, eļļas augu sēklu un elektroierīču un iekārtu eksporta vērtība.
Martā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1,3%. Eksports samazinājās uz Lietuvu (minerālie produkti) un Zviedriju (koksne), savukārt pieauga uz Dāniju (koksne), Igauniju (farmācijas produkti, dzelzs un tērauds) un Somiju (minerālie produkti, koksne).
Būtiski pieauga eksports uz NVS valstīm – par 7,1%, tai skaitā par 10,2% uz Krieviju (tekstilizstrādājumi). Pieauga eksports arī uz Ukrainu (farmācijas produkti).
Martā samazinājās arī eksports uz pārējām valstīm – par 3,1%. Saruka eksporta vērtība uz Sudānu (graudaugi), Apvienoto Karalisti (koksne) un Keniju (graudaugi), savukārt palielinājās uz Nigēriju un Maroku (uz abām – graudaugi) un ASV (koksne).
Preču importa samazinājumu martā galvenokārt noteica lidaparātu un to daļu importa samazinājums. Citu preču grupu importa samazinājumi nav būtiski. Savukārt pieauga pārtikas un ķīmiskās rūpniecības preču importa vērtība.
Kopumā gada pirmajā ceturksnī eksports bija par 3,5% lielāks nekā pirms gada, bet imports saruka par 2,4 procentiem.
Eksporta turpmākā attīstība, līdzīgi kā kopējās ekonomikas perspektīvas, pašreizējā laikā joprojām ir neskaidra. Koronavīrusa epidēmija būtiski ietekmē pasaules un Latvijas ekonomikas, bet ietekmes amplitūda joprojām ir neskaidra. Tuvākajos mēnešos eksportu negatīvi ietekmēs straujš ārēja pieprasījuma samazinājums.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis