Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, martā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 12%, savukārt imports – par 11,2 %.
Martā eksporta vērtību pozitīvi ietekmēja būtisks graudaugu kultūru eksporta pieaugums. Salīdzinoši strauji pieauga arī koksnes un tās izstrādājumu, dzērienu un dzelzs un tērauda izstrādājumu eksports. Savukārt eksporta vērtības samazinājums bija vērojami optisko ierīču un atsevišķās pārtikas produktu eksporta grupās.
2019.gada martā preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga par 9,9%. Būtiski eksports pieauga uz Zviedriju un Apvienoto Karalisti, kā arī uz Somiju un Poliju, bet samazinājās uz Ungāriju un Čehiju.
Martā nedaudz samazinājās eksports uz NVS valstīm – par 1% (tai skaitā uz Krieviju – par 4,7%). Saruka eksports arī uz Uzbekistānu.
Vienlaikus martā ievērojami pieauga eksports uz pārējām valstīm – par 38,2%. Būtiski pieauga eksports uz Sudānu un Keniju (graudaugu kultūras), kā arī Norvēģiju (koksne un tās izstrādājumi).
Preču importu martā pozitīvi ietekmēja lidaparātu un to daļu importa vērtības pieaugums. Savukārt negatīvi – minerālo produktu imports.
Kopumā gada pirmajā ceturksnī eksports bija par 4,1% lielāks nekā pirms gada, bet imports – par 3,6% lielāks nekā 2018.gada janvārī-martā.
Sagaidāms, ka šī gada turpmākajos mēnešos eksports pieaugs mēreni, tomēr ir sagaidāms, ka izaugsmes tempi galvenajās tirdzniecības partnervalstīs 2019.gadā būs nedaudz lēnāki nekā pirms gada.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis