Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, maijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 8,5%, savukārt imports pieauga par 10,4%.
Maijā eksporta vērtības pieaugumā lielākais devums bija koksnes un tās izstrādājumu, mehānismu un ierīču un metālu un to izstrādājumu eksportam. Pieauga arī citu preču grupu eksporta apjomi. Savukārt nedaudz samazinājās satiksmes līdzekļu un ķīmiskās rūpniecības preču eksporta vērtība.
2018. gada maijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga nedaudz lēnāk kā kopējais eksports – par 6,2%. Vērienīgi eksporta apjomu pieaugumi bija uz Zviedriju, Apvienoto Karalisti, Spāniju, Somiju un Lietuvu. Savukārt eksports samazinājās uz Igauniju, Poliju un Īriju.
Maijā turpināja strauji augt eksports uz NVS valstīm – par 12,2%, tai skaitā uz Krieviju – par 23,5%. Maijā par 17,9% pieauga arī eksports uz pārējām valstīm. Šajā valstu grupā jāatzīmē turboreaktīvo dzinēju eksports uz ASV, kas maijā sastādīja 38 miljonus eiro (pirms gada 0,6 miljardi eiro).
Preču importa pieaugumu 2018. gada maijā galvenokārt ietekmēja mehānismu un ierīču, dzelzs un tērauda, kā arī alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu imports.
Kopumā 2018. gada piecos mēnešos eksports bija par 9,3% un imports par 7,9% lielāks nekā 2017. gada janvārī-maijā.
Sagaidāms, ka, saglabājoties augošam ārējam pieprasījumam, turpinās palielināties arī ienākumi no eksporta. Tomēr, lai noturētu līdzšinējos eksporta pieauguma tempus nākotnē, ir svarīgi uzlabot konkurētspēju, apgūt jaunus eksporta tirgus, vienlaikus palielinot arī eksportējamo preču sortimentu.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Ludis Neiders
EM Analītikas dienesta ekonomists