Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, šā gada maijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 1,3%, savukārt importa vērtība samazinājās par 13,8%. Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir daļēji saistāms ar cenu samazinājumu. Tirdzniecības negatīvais saldo maijā bija 7,5%.
Maijā gada griezumā straujāk samazinājās graudaugu kultūru, kā arī sauszemes transportlīdzekļu un lopbarības eksporta vērtība. Mērenāk saruka dažādu ķīmisko produktu, dārzeņu un mehānismu, un ierīču eksports.
Savukārt pēc vairāk nekā gada samazinājuma atsāka augt minerālo produktu eksports. Tāpat pozitīvu ieguldījumu eksportā deva koksnes un tās izstrādājumu, eļļas augu sēklu, dzīvnieku un augu tauku, kā arī dzelzs un tērauda eksporta pieaugums.
Maijā gada griezumā par 0,6% pieauga eksports uz Latvijas galveno tirgu – ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk auga uz Poliju (mehānismi, elektroierīces), Igauniju (dzelzs un tērauds, augu valsts produkti), Ungāriju (minerālie produkti), Čehiju (gaisa kuģi, to daļas, minerālie produkti), Lietuvu (minerālie produkti, elektroierīces) un Somiju (koksne, jaukti ķīmiskie produkti). Savukārt samazinājās eksports uz Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti, elektroierīces), Spāniju (graudaugi) un Nīderlandi (dārzeņi, mēbeles).
Maijā par 8% samazinājās eksports uz NVS valstīm. Saruka eksports uz Krieviju (dzērieni, farmācijas produkti) un Kirgizstānu (elektroierīces). Lielu daļu no visa eksporta uz Krieviju joprojām sastāda dzērienu eksports, tāpat tiek eksportēti apavi, apģērbi, to piederumi un farmācijas produkti, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces. Savukārt pieauga eksports uz Kazahstānu (farmācijas produkti).
Maijā samazinājās arī eksports uz pārējām valstīm – par 5%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība samazinājās uz Ukrainu (minerālie produkti, neatšifrētu kodu preces), Senegālu un Mozambiku (uz
abām – graudaugi) un Turciju (transportlīdzekļi). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz ASV (koksne, mehānismi), Apvienoto Karalisti un Ēģipti (uz abām – koksne).
Maijā gada griezumā importa vērtības kritumu būtiski ietekmēja lidaparātu un to daļu, kā arī sauszemes transportlīdzekļu importa samazinājums. Samazinājās arī minerālo produktu imports, kas sarūk jau kopš 2023. gada februāra. Mērenāk samazinājās mehānismu un ierīču un graudaugu imports. Savukārt pieauga organisko ķīmisko savienojumu, dzelzceļa transporta un dzīvnieku un augu tauku imports.
Prognozējams, ka eksporta izaugsme tuvākajos mēnešos saglabāsies vāja; pozitīva eksporta izaugsme varētu atgriezties gada otrajā pusē. Izaugsmi turpinās ierobežot ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā uzņēmējiem ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis