Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, maijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 16,8%. Savukārt preču imports samazinājās daudz straujāk – par 29,6 procentiem.
Līdz ar to gada griezumā ir samazinājies arī tirdzniecības deficīts. Eksporta samazinājumu maijā gada griezumā ietekmēja gandrīz visas preču grupas. Būtiski samazinājās sauszemes transportlīdzekļu, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu, dzelzs un tērauda, minerālo kurināmo un naftas produktu, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī farmācijas produktu eksporta vērtība. Samazinājumu daļēji kompensēja elektroierīču un elektroiekārtu, kā arī eļļas augu sēklu eksporta vērtība.
Maijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm* samazinājās par 16,4%. Eksports samazinājās uz Lietuvu (minerālie produkti, transportlīdzekļi), Igauniju (transportlīdzekļi, dzelzs un tērauds, farmaceitiskie produkti), Zviedriju (koksne, apģērbs, transportlīdzekļi) un Vāciju (elektroierīces un elektroiekārtas, dzelzs un tērauds, koksne). Savukārt pieauga eksports uz Luksemburgu un Kipru, tomēr to ieguldījums bija minimāls.
Straujāk samazinājās eksports uz NVS valstīm – par 31,2%. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Krieviju (dzērieni), mērenāk – uz Kazahstānu (dzērieni), Uzbekistānu un Tadžikistānu (abām – farmācijas produkti). Eksporta vērtība nedaudz pieauga uz Kirgizstānu un Turkmenistānu, tomēr to ieguldījums bija minimāls.
Maijā samazinājās arī eksports uz pārējām valstīm – par 8,9%. Saruka eksporta vērtība uz Turciju (dzelzs un tērauds), Norvēģiju (transportlīdzekļi, mēbeles), ASV (dzērieni, elektroierīces), bet palielinājās uz Nigēriju un Ganu (uz abām – graudaugi).
Preču importa samazinājumu maijā būtiski ietekmēja sauszemes transportlīdzekļu, minerālo produktu, ķīmiskās rūpniecības preču, mehānismu un ierīču, kā arī pārtikas rūpniecības ražojumu importa samazinājums.
Kopumā gada piecos mēnešos eksports bija par 5,4% lielāks nekā pirms gada, bet imports – par 1,8 procentiem.
Maijā eksporta vērtības samazinājums galvenokārt bija saistīts ar tālākās koronavīrusa epidēmijas izplatības ierobežojumiem dažādās pasaules valstīs. Turpmākā eksporta attīstība, līdzīgi kā kopējās ekonomikas perspektīvas, joprojām ir neskaidras Covid-19 pandēmijas dēļ. Prognozējams, ka arī nākamajos mēnešos eksportu negatīvi ietekmēs ārēja pieprasījuma samazinājums
* Sākot ar 2020.gada 1.februāri, Apvienotā Karaliste nav iekļauta Eiropas Savienības sastāvā.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Laura Stelmaka - Leja
EM Analītikas dienesta analītiķe