Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem apstrādes rūpniecības izlaides apjomi pēc neizlīdzinātiem datiem šā gada aprīlī bija par 3% lielāki nekā pirms gada. Savukārt pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem – par 2,9% lielāki. Kopumā gada piecos mēnešos apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi bija par 3,7% lielāki nekā pirms gada (pēc neizlīdzinātiem datiem).
Pozitīvu ieguldījumu izaugsmē maijā gada griezumā veidoja lielākā daļa apstrādes rūpniecības apakšnozaru. Lielākais devums apjomu pieaugumā (pēc trīs mēnešu samazinājuma) bija datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanai (salīdzinot ar iepriekšējā gada maiju, pieaugums par 24,6%). Ievērojams devums rūpniecības izaugsmē bija arī lielākajai apstrādes rūpniecības apakšnozarei – kokapstrādei (+3,6%), automobiļu un piekabju ražošanai (+26,8%) un gatavo metālizstrādājumu ražošanai (+7,3%). Pieauga arī vairāku citu rūpniecības apakšnozaru apjomi.
Savukārt ražošanas apjomi maijā gada griezumā samazinājās otras lielākās apstrādes rūpniecības apakšnozares – pārtikas rūpniecības ražošanas apjomi (-3,4%), kā arī dzērienu (-6,6)%, tekstilizstrādājumu (-6,5%) un elektrisko iekārtu (-1,8%) ražošanas apjomi.
Maijā nozares apgrozījums faktiskajās cenās pieauga straujāk nekā izlaides apjomi – par 9,6%, kas liecina par pozitīvu ražotāju cenu dinamiku. Vietējā tirgū realizētās produkcijas apjomi pieauga nedaudz straujāk – par 11%, savukārt eksportētajai produkcijai bija vērojams pieaugums par 8,8%.
Straujāk pieauga koksnes un tās izstrādājumu ražošanas cenas, savukārt mērenāk – pārtikas produktu un dzērienu ražošanas cenas.
Ekonomikas ministrija prognozē, ka arī nākamajos gada mēnešos apstrādes rūpniecībā turpināsies stabila izaugsme, kuras tempus noteiks gan uzņēmēju spēja palielināt produktivitāti, gan pieprasījuma dinamika lielākajos eksporta tirgos – ES un NVS valstīs.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītiskā dienesta analītiķis