Šobrīd spēkā esošie normatīvie akti nosaka darbības, kas jāveic, lai nodrošinātu liftu drošu lietošanu, taču nav specifiski definētas drošuma prasības liftiem, kas atrodas ekspluatācijā ilgāk par 25 gadiem.
Ņemot vērā Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) liftu pārbaudēs konstatēto, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar PTAC izstrādājusi un š.g. 2.jūlijā valsts sekretāru sanāksmē izsludināts Ministru kabineta noteikumu projekts “Liftu un vertikālo cēlējplatformu drošības prasību un tehniskās uzraudzības noteikumi”. Aicinām ieinteresētās puses iepazīties ar izstrādāto Ministru kabineta noteikumu projektu un sniegt savus priekšlikumus Ekonomikas ministrijai to pilnveidošanai. Pēc starpinstitūciju saskaņošanas MK noteikumus projekts tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.
MK noteikumi projektā definētas drošuma prasības liftiem, kas atrodas ekspluatācijā ilgāk par 25 gadiem, ar mērķi nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem dzīvībai, veselībai un īpašumam nekaitīgu liftu un cēlējplatformu lietošanu un uzturēšanu, kā arī atvieglot normatīvā regulējuma izpratni un piemērošanu iesaistītajām pusēm.
MK noteikumi paredz šādas izmaiņas spēkā esošajā normatīvajā regulējumā:
- skaidru būtisko drošuma prasību noteikšanu liftiem, kas atrodas ekspluatācijā ilgāk par 25 gadiem;
- liftu, kas atrodas ekspluatācijā ilgāk par 25 gadiem, drošuma novērtēšanu un pastāvošo risku novēršanas kārtību;
- tehnisko pārbaužu veikšanu cēlējplatformām, kas pēc savas darbības vienlīdzīgas liftiem;
- skaidru valdītāju pienākumu drošu liftu un cēlējplatformu lietošanas nodrošināšanu.
Pamatojoties uz Bīstamo iekārtu reģistra datiem, Latvijā ir 3734 lifti, kas atrodas ekspluatācijā ilgāk par 25 gadiem un kuriem būs jāveic drošuma un riska novēršana, lai apzinātu nepieciešamos uzlabojumus un lai nodrošinātu atbilstību jaunajām drošuma prasībām. Liftiem, kas atrodas ekspluatācijā ilgāk par 25 gadiem, drošuma novērtēšana un riska novēršana būs vienreizējs pasākums, kas būs jāveic noteiktā termiņā un apjomā.
Šobrīd spēkā esošais normatīvais regulējums skaidri nedefinē tās cēlējplatformas, kas uzskatāmas par bīstamajām iekārtām, un nav noteikts, ka tām jāveic tehniskā uzraudzība. Līdz ar to šobrīd iesaistītās puses (piemēram, inspicēšanas institūcijas, valdītāji) interpretē dažādi regulējuma normas, kā rezultātā cēlējplatformu tehniskā uzraudzība netiek veikta pilnā apjomā. Ņemot vērā, ka šādas cēlējplatformas izmanto mazāk aizsargātā sabiedrības daļa (cilvēki ar kustības traucējumiem), projektā tiek skaidri definētas tās cēlējplatformas, kurām inspicēšanas institūcijām jāveic tehniskā uzraudzība.
Prasības bīstamajām iekārtām, to valdītājiem, apkalpojošajam personālam un personām, kuras lieto bīstamās iekārtas, ir noteiktas likumā “Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību”. Šo iekārtu uzraudzību veic PTAC, savukārt tehniskās pārbaudes veic inspicēšanas institūcija, kura ir akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā.
Kā informēts iepriekš, PTAC iepriekšējos gados, veicot liftu uzraudzības pasākumus, konstatēja, ka no pārbaudītajiem 259 liftiem 159 tika konstatētas neatbilstības:
- 15% liftu nebija veiktas tehniskās pārbaudes;
- 81% no neatbilstošajiem liftiem konstatētas neatbilstības, kas var ietekmēt drošu lifta lietošanu;
- 47% no pārbaudītajiem liftiem, kuriem bija spēkā esošā tehniskā pārbaude, tika konstatētas neatbilstības, kas var ietekmēt drošu lifta lietošanu.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa