“Vēja enerģijas attīstība pasaulē veicina virzību klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Lai veicinātu klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību un stiprinātu enerģētisko drošību, vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē arī Latvijai būs ļoti nozīmīga,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. - 2030. gadam paredzēts, ka līdz 2030. gadam Latvijā ir jāpalielina vēja enerģijas uzstādītās jaudas no aptuveni 70 MW līdz 800 MW, kas, visticamāk, tiks palielinātas, ņemot vērā paaugstinātās Eiropas Savienības ambīcijas klimata mērķiem 2030.gadam.
2020. gada 17. septembrī Latvijas ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs un Igaunijas ekonomikas un infrastruktūras ministrs Tāvi Āss (Taavi Aas) parakstīja Ekonomikas ministrijas un Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrijas saprašanās memorandu par Latvijas un Igaunijas atkrastes vēja enerģijas parka kopprojektu enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem.
Šobrīd notiek aktīvs darbs pie Igaunijas – Latvijas atkrastes vēju parka kopprojekta, kam nesen dots nosaukums ELWIND (Estonian – Latvian Wind), nākamajiem soļiem – projekta detalizētu laika un darba plānu izstrādes un Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (CEF) līdzfinansējuma piesaistes. 2021. gada laikā paredzēts izvēlēties kopprojekta ietvaros attīstāmā vēja parka laukumu, kā arī uzsākt darbu pie ietekmes uz vidi novērtējuma.
“Ar Igaunijas kolēģiem esam vienisprātis, ka, īstenojot kopīgu atkrastes vēja parka projektu, varam gūt lielākus ieguvumus ar zemākām izmaksām. Analizējot atkrastes vēja parku attīstības iespējas Baltijas jūras reģionā, konstatēts potenciāls izmaksu efektīvai elektroenerģijas ražošanai, īstenojot starpvalstu sadarbības projektus. Šāda kaimiņvalstu sadarbība ir unikāla pasaulē - divas valstis apvieno savas zināšanas, lai uzlabotu elektrotīklu savienojumus un piegādes drošību reģionā. Pārrobežu sadarbība ļaus pieteikties Eiropas Savienības līdzfinansējumam tīkla būvniecībai un ietekmes uz vidi izvērtējuma sagatavošanai. Vienlaikus atkrastes vēja parku izveide veicinās lielas jaudas elektroenerģijas ražošanas iekārtu novirzi tālāk no apdzīvotām vietām,” norāda ministrs.
Savukārt, 2025. - 2026. gadā paredzēta ELWIND atkrastes vēja parka laukuma izsole, kurā konkursa kārtībā tiks izvēlēts komersants vai komersanti projekta īstenošanai. Latvijas – Igaunijas lielas jaudas atkrastes vēju parku (vismaz 700-1000 MW) plānots nodot ekspluatācijā 2030. gadā.
Vienlaicīgi ar Igaunijas – Latvijas atkrastes vēju parka kopprojektu ELWIND attīstību pieaug arī privāto investoru interese par vēja enerģijas ražošanas attīstību Latvijā. Šā gada aprīļa beigās Dānijas uzņēmums Orsted A/S iesniedzis Latvijas Ekonomikas ministrijā iesniegumu ar ierosinājumu noteikt laukumu jūrā atkrastes vēja parka un savienojuma ar elektropārvades infrastruktūru sauszemē izbūvei. Atbilstoši normatīvajam regulējumam, Ekonomikas ministrija mēneša laikā izvērtēs iesniegumā norādītās informācijas atbilstību normatīvo aktu prasībām, un līdz š.g. jūlija beigām sagatavos Ministru kabineta rīkojuma projektu par laukuma jūrā noteikšanu un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virzīs to izskatīšanai Ministru kabinetā. Ministru kabinetam, ņemot vērā Ekonomikas ministrijas sniegto izvērtējumu, ir tiesības pieņemt lēmumu par laukuma jūrā noteikšanu vai atteikumu noteikt laukumu jūrā.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālrunis: 67013193
E-pasts: prese@em.gov.lv