Latvijas Būvniecības padome (turpmāk – Padome) aicina pasūtītājus rūpīgi izvērtēt būvobjektu iepirkuma līgumos paredzēto saistību izpildes nodrošinājumu apmēru, veidu un līdzekļus, šādā veidā veicinot kopējo būvdarbu izmaksu samazinājumu. Latvijas Būvuzņēmēju partnerības veiktajā pētījumā secināts, ka prasītie nodrošinājumi ir nesamērīgi pret nodrošinātajiem riskiem un reālajām izmaksām, kas rodas, novēršot garantijas laika defektus.
Iepazīstoties ar pēdējā gada laikā izsludināto publisko būvdarbu iepirkuma līgumiem, Latvijas Būvuzņēmēju partnerība ir konstatējusi, ka pasūtītāji līdzīgu būvobjektu iepirkuma līgumos paredz ļoti atšķirīgus saistību izpildes nodrošinājumus un nav vienotas prakses to piemērošanā. Proti, atšķiras gan nodrošinājumu veidi, gan līdzekļi, gan nodrošinājuma apmēri (apdrošināšanas polise, bankas garantijas, naudas summas iemaksa pasūtītāja kontā jeb ieturējuma nauda). Atšķirīgi nodrošinājumi tiek piemēroti arī viena pasūtītāja rīkotajās iepirkuma procedūrās, lai gan būvobjekti pēc sava rakstura un būvdarbu veida ir līdzīgi. Tas savukārt ļauj secināt, ka prasītie nodrošinājumi, iespējams, ir pārmērīgi attiecībā pret iespējamiem riskiem un iesniedzamo nodrošinājumu izmaksas nav ekonomiski pamatotas.
Kopš 2014. gada 1. oktobra ir ievērojami pagarināti Būvniecības likumā noteiktie minimālie būvdarbu garantijas laika termiņi. Vienlaicīgi valstī ir būtiski audzis kopējais būvdarbu apjoms. Līdz ar to ir ievērojami pieaudzis arī būvdarbu veicēju pasūtītājiem iesniegto saistību izpildes nodrošinājumu kopējais apjoms. Turpinoties esošai dinamikai, tuvākajā laikā arvien vairāk būvdarbu veicējiem radīsies grūtības kredītiestādēs un apdrošināšanas sabiedrībās saņemt nepieciešamos nodrošinājumus. Tas, savukārt, rada risku būtiskam nodrošinājumu izmaksu pieaugumam, kas jau šobrīd veido ievērojamu daļu no būvdarbu izmaksām. Vienlaikus pastāv risks, ka grūtības iesniegt prasītos nodrošinājumus var būtiski ierobežot pretendentu loku iepirkumos un tādējādi var palielināties būvdarbu izmaksas.
Ņemot vērā pētījuma secinājumus, Padome ir sagatavojusi un 2019. gada 27. marta sēdē apstiprināja rekomendācijas pasūtītājiem, kuras aicina publisko būvdarbu veicējus ņemt vērā. Vienlaikus Padome aicinās Iepirkumu uzraudzības biroju un Centrālo finanšu un līgumu aģentūru apstiprinātos ieteikumus publicēt savas iestādes tīmekļa vietnē, ar mērķi informēt publisko iepirkumu veicējus, ja būvniecība pilnībā vai daļēji tiek finansēta no publisko personu līdzekļiem, Eiropas Savienības finanšu instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem.
Padomes rekomendācijas
- jābūt iespējai visos gadījumos kā nodrošinājumu izmantot gan bankas garantiju, gan apdrošināšanas polisi, gan naudas iemaksu;
- garantijas laika nodrošinājuma apmēru pirmajos divos gados ekonomiski pamatoti ir noteikt līdz 5% no līguma cenas, bet pārējā garantijas periodā līdz 2% no līguma cenas;
- iepirkuma līgumos nav pieļaujams iekļaut nosacījumus, kas būvkomersantiem paredz pienākumu saņemt avansu. Avansa saņemšanai ir jābūt kā brīvai komersanta izvēlei;
- iepirkuma līgumos ir nosakāms saprātīgs avansa amortizācijas apmērs un periods;
- jāparedz iespēja, ka avansa nodrošinājuma apmēru ir iespējams samazināt atmaksātā avansa apmērā;
- līguma izpildes nodrošinājuma (apdrošināšanas polise, bankas garantijas, naudas summas iemaksa pasūtītāja kontā jeb ieturējuma nauda) kopējam apmēram jābūt ne lielākam kā 10% no līguma cenas;
- garantijas laika nodrošinājums par pirmajiem 2% no līguma cenas var būt gan bankas garantija, gan galvojuma apdrošināšanas polise, gan naudas līdzekļi;
- garantijas laika nodrošinājums, kas pārsniedz 2% no līguma cenas, var būt arī apdrošināšanas līgums, kas nav galvojuma apdrošināšanas līgums;
- aicināt pasūtītājus pirmā pieprasījuma garantijas neizmantot ļaunprātīgi kā strīdu risināšanas instrumentu.
Detalizētāk ar Latvijas Būvuzņēmēju partnerības pētījumu par nodrošinājumiem publiskajos būvdarbu iepirkumos var iepazīties šeit.
Informāciju sagatavoja:
Latvijas Būvniecības padomes sekretariāts