Pašlaik vairāki kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji, kas uzskatāmi par tirgus līderiem vispasaules mērogā, izskata iespēju kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas atļauju darbam Eiropas Savienībā saņemt tieši Latvijā. Līdz ar to Latvijai ir potenciāls piesaistīt ievērojamu skaitu lielu kriptoaktīvu tirgus spēlētāju un kļūt par šīs nozares centru ES.
Lai attīstītu kriptoaktīvu nozari un kapitāla tirgus dinamiku Latvijā, Ekonomikas ministrija rosina veikt grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", turpmākos trīs gadus, no 2025. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim, nepiemērot ārvalsts nodokļa maksātājam (nerezidentam) kriptoaktīvu atsavināšanas ienākumam trīs procentu likmi no izmaksātās atlīdzības apmēra.
Grozījumus likumā š.g. 21. janvārī jau atbalstījis Ministru kabinets; š.g. 12. februārī tos atbalstīja arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija un nodeva izskatīšanai pirmajā lasījumā Saeimas sēdē.
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa 3% likme no publiskā apgrozībā esošu kriptoaktīvu atsavināšanas ienākuma Latvijā noteikta ar 2019. gadu, kas attiecīgi pasliktina Latvijas konkurētspēju starp kaimiņvalstīm - pēc Finanšu ministrijas datiem, šāda procentlikme ES dalībvalstīs tiek piemērota tikai Spānijā. Šobrīd šīs likmes piemērošana attur nerezidentu kriptoaktīvu pakalpojuma sniedzējus saņemt darbības atļauju Latvijā, jo tiek piemērots dubultais nodoklis, proti, visiem kriptoaktīvu darījumiem, kas no Latvijas tiks veikti ar ārzemju klientiem, būs jāietur 3% likme no atsavināšanas darījuma summas, kā arī jāmaksā savās mītnes zemē attiecīgais kapitāla pieauguma nodoklis.
Grozījumi likumā ļaus Latvijā veidot inovatīvu un konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi kriptoaktīvu nozarē, kas sekmēs ne tikai starptautisko kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēju piesaisti Latvijai, bet arī radīs jaunas un labi apmaksātas darba vietas, veicinot ekonomikas kopējo izaugsmi.
Izslēdzot 3% likmes piemērošanu nerezidentu ienākumam no kriptoaktīvu atsavināšanas, prognozējam, ka Latvijā tiks piesaistīti vairāki kriptoaktīvu nozares uzņēmumi - laika periodā no 2025. līdz 2027. gada 31. decembrim tiks izveidotas vismaz 100 jaunas labi apmaksātas darba vietas kriptoaktīvu nozarē, līdz ar to vismaz 7 milj. EUR tiks nomaksāti darbaspēka nodokļos.
Latvija pēdējos gadus ir aktīvi strādājusi, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kā arī lai padarītu Latviju par pievilcīgu valsti starptautiskiem kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem, kuriem nepieciešama kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas atļauja Eiropas Savienībā.
Saskaņā ar Kriptoaktīvu pakalpojumu likumu, kas stājies spēkā 2024. gada 30. jūnijā, lai saņemtu šādu pakalpojumu sniegšanas atļauju, kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējam ir jāiesniedz pieteikums Latvijas Bankai. Latvijas Banka ir nozīmēta par uzraudzības un kontroles institūciju kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzējiem. Šādi pakalpojumu sniedzēji, sākot no 2024. gada 30. decembra, var saņemt kriptoaktīvu pakalpojumu sniegšanas atļauju jebkurā ES valstī un sniegt pakalpojumus visā ES bez papildu atļauju saņemšanas katrā atsevišķā dalībvalstī. Atbilstoši Valsts ieņēmumu dienesta datiem Latvijā 2024. gada jūnijā bija reģistrējušies 10 kriptoaktīvu pakalpojumu sniedzēji.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa