Šonedēļ videokonferencē notika Latvijas-Uzbekistānas Starpvaldību komisijas ekonomiskās, rūpnieciskās un zinātniski tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) astotā sēde. No Latvijas puses SVK sēdi vadīja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, savukārt no Uzbekistānas puses – lauksaimniecības ministrs Ž.Hodžajevs.
Sēdē no Latvijas un Uzbekistānas pusēm piedalījās atbildīgo nozaru ministriju pārstāvji, kā arī valsts institūciju pārstāvji no tūrisma, investīciju, pārtikas uzraudzības, fitosanitārās u.c. nozarēm, kā arī Latvijas Darba devēju konfederācijas un Lietišķās sadarbības padomes (LSP) pārstāvji.
Sēdes laikā zemkopības ministrs Kaspars Gerhards uzsvēra, ka Uzbekistāna Latvijai vienmēr ir bijusi nozīmīga sadarbības partnere Centrālāzijas reģionā. Neraugoties uz esošo tirdzniecības kritumu pēdējos gados, ko ietekmēja arī Covid-19 pandēmija, saredzam lielu ekonomiskās sadarbības potenciālu, īpaši jomās ar augstu pievienoto vērtību. Latvijas puse ir ieinteresēta šo sadarbību attīstīt un stiprināt, jo īpaši transporta, izglītības un zinātnes, tūrisma, zaļo tehnoloģiju, lauksaimniecības, veterinārijas, fitosanitārajās jomās. Vienlaikus atzīmēja arī pastāvošo sadarbības potenciālu uzņēmēju līmenī tādās jomās kā start-up, inovācijas, IKT.
SVK sēdes vadītāja vietnieks, Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs E.Valantis informēja klātesošos par tirdzniecības un investīciju sadarbību starp abām valstīm un Latvijas ekonomisko situāciju, uzsverot Latvijas uzņēmējdarbības vides atvērtību ārvalstu partneriem. E.Valantis atzīmēja, ka Latvijā šobrīd tiek strādāts pie t.s. “zaļā koridora” izveides augstas pievienotās vērtības investīciju projektiem, lai arvien vairāk uzņēmumus iedrošinātu investēt Latvijā.
SVK ietvaros puses vienojās izveidot Transporta darba grupu, lai tālāk ekspertu līmenī strādātu pie ciešākas sadarbības Eirāzijas pārvadājumos, loģistikas un aviācijas jomā. Šajā sakarā atzīmēja, ka ar š.g. 3. maiju Uzbekistan Airways plāno atsākt lidojumus starp Rīgu un Taškentu. Tāpat vienojās turpināt paplašināt sadarbību izglītības un zinātnes, IKT un start-up, tūrisma jomā, kā arī stiprināt institucionālo sadarbību lopkopībā, bioloģiskās lauksaimniecības, pārtikas un veterinārās uzraudzības jomā, paredzot arī turpmāko darbu pie sadarbības vienošanos un līgumu izstrādes šajās jomās.
Latvija ir gatava turpināt nodot savu ekspertīzi un pieredzi zaļas un ilgtspējīgas attīstības jomā (atkritumu pārstrādes modernizācija, notekūdeņu un dzeramā ūdens attīrīšana, kā arī videi draudzīgu un energoefektīvu tehnoloģiju ieviešana). Uzbekistānā liela uzmanību ir pievērsta tīrajām tehnoloģijām, līdz ar to saskatām sadarbības padziļināšanu gan tīro tehnoloģiju jomā, gan ekoloģijas un atkritumu pārstrādes jomā. Tika atzīmēta Latvijas tīro tehnoloģiju klastera Cleantech Latvia sadarbības paplašināšana ar Uzbekistānas partneriem, kurš šobrīd Uzbekistānā realizē ES projektu inženieru sertifikācijas jomā.
Puses bija gandarītas, ka š.g. 20. aprīlī notika pirmā Latvijas un Uzbekistānas uzņēmēju LSP sēde, kuras laikā tika apstiprināts Latvijas un Uzbekistānas LSP pasākumu plāns 2021.-2022.gadam. LSP darbības uzsākšana ir svarīgs solis un papildu instruments biznesa kontaktu un uzņēmumu sadarbības veicināšanā.
Sēdes noslēgumā tika parakstīta vienošanās starp Zemkopības ministriju un Uzbekistānas Ministru kabineta Augu karantīnas inspekciju par sadarbību augu karantīnas jomā.
Statistika:
Uzbekistāna ir Latvijas lielākais tirdzniecības partneris Centrālāzijā. Savukārt, Latvija Uzbekistānai ir 3. nozīmīgākais ārējās tirdzniecības partneris Eiropas Savienībā pēc Vācijas un Itālijas.
2020.gada divpusējais tirdzniecības apgrozījums sasniedza 89 milj. EUR (samazinājums pret iepriekšējo gadu ir 20,8%), t.sk. kopējais eksports sastādīja 74 milj. EUR (samazinājums par 15,2%) un imports – 15 milj. EUR (samazinājums par 40,7%). Uzbekistāna bija 37. vietā Latvijas ārējās tirdzniecības partneru vidū (15.vietā trešo valstu vidū).
2020.gadā Uzbekistānas tiešās investīcijas Latvijā bija 32 milj. EUR (tādā pašā apjomā kā 2019.gadā). Savukārt Uzbekistānā reģistrēti Latvijas tiešo investīciju atlikumi bija 5 milj. EUR apmērā (samazinājums par 28,6%). 2021.aprīļa vidū Lursoft Uzņēmumu reģistrā bija reģistrēti 209 uzņēmumi ar Uzbekistānas investīcijām pamatkapitālā.
Lielākās Latvijas eksporta preču grupas: ķīmiskā rūpniecība, galvenokārt medikamenti (55%), optiskās ierīces un aparāti (10%), pārtikas rūpniecība (10%), mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas (8%).
Lielākās Latvijas importa preču grupas: augu valstu produkti (36%), metāli un to izstrādājumi (35%), tekstilizstrādājumi (22%).
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa