Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2019. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, patēriņa cenu līmenis palielinājās par 0,3%. Precēm tas palielinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem – par 0,9 procentiem.
Jūnijam ir raksturīgs cenu pieaugums, ko tradicionāli nosaka patēriņa cenu kāpums pārtikai. Šā gada jūnijā bija vērojamas mēnesim raksturīgas cenu pārmaiņas, tomēr pārtikas cenām šogad jūnijā bija viena no mazākajām ietekmēm uz patēriņa cenu pieaugumu. Šogad inflāciju ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem.
Cenu pieaugumam pakalpojumiem jūnijā bija lielākā palielinošā ietekme. Cenas pakalpojumiem pieauga par 0,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,26 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija vērojama pasažieru avioparvadājumiem un kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem.
Noslēdzoties akcijām, cenas jūnijā būtiski pieauga personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem – par 6,5% un alkoholiskajiem dzērieniem par 2,3 procentiem.
Cenas pārtikai jūnijā saglabājās nemainīgas. Lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam gaļai un kartupeļiem, bet samazinošā ietekme - cenu kritumam svaigiem dārzeņiem. Pasaules pārtikas cenām pēc kāpuma iepriekšējos piecos mēnešos jūnijā bija vērojams neliels cenu samazinājums – par 0,3%. Cenas pieauga graudaugiem, cukuram un gaļai, ko kompensēja zemākas piena produktu un augu eļļu cenas. Visstraujākais cenu kāpums bija graudaugiem, ko noteica straujais kukurūzas eksporta cenu pieaugums saistībā ar bažām par stingrākiem eksporta nosacījumiem ASV. Savukārt cenām piena produktiem bija vērojams ļoti straujš kritums, kas daļēji kompensēja straujo piena produktu cenu kāpumu šā gada pirmajos piecos mēnešos. Cenu kritumu piena produktiem noteica eksporta pieejamības pieaugums un vājais importa pieprasījums.
Lielākā pazeminošā ietekme jūnijā bija cenu kritumam apģērbiem un apaviem, kas bija saistīts ar sezonas preču akciju piedāvājumu. Cenas jūnijā apģērbiem un apaviem samazinājās par 1,8%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
Degvielai cenas samazinājās par 1,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu. Pasaules naftas cenām jūnijā bija vērojams būtisks kritums – mēneša laikā tās vidēji samazinājās par 10%. Mēneša pirmajā pusē tās samazinājās līdz 60 USD par barelu pēc datiem par ASV naftas ieguves pieauguma turpināšanos, kā arī reaģējot uz ASV-Ķīnas tirdzniecības konfliktu, kurš palēninās globālās ekonomikas izaugsmi, un pēc neskaidrības par lielāko naftas ieguvēju vienošanos ierobežot ieguves apjomus. Tomēr mēneša otrajā pusē naftas cenas palielinājās līdz 66 USD par barelu saistībā ar uzbrukumiem tankkuģiem Omānas līcī un pastiprinoties saspīlējumam starp ASV un Irānu.
2019. gada jūnijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūniju, patēriņa cenas pieauga par 3%. Gada vidējā inflācija arī bija 3 procenti.
Prognozējams, ka šogad vidējā gada inflācija varētu būt augstāka par 2018. gadā vēroto. To ietekmē dažādi piedāvājuma puses faktori saistībā ar nodokļu un tarifu palielināšanu, kā arī pieprasījuma puse, ko veicina ekonomisko aktivitāšu pieaugums un atalgojuma kāpums. Vienlaikus inflācija joprojām lielā mērā ir atkarīga no pasaules naftas un pārtikas cenu svārstībām.
Ekonomikas ministrijas komentāru sagatavoja
Ludis Neiders
Analītikas dienesta ekonomists