Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, maijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 10,7%, savukārt imports pieauga par 7,9%.
Jūnijā eksporta vērtības pieaugumā lielākie devumi bija mehānismu un ierīču, graudaugu kultūru un koksnes un tās izstrādājumu eksportam. Pieauga arī citu preču grupu eksporta apjomi. Savukārt samazinājās elektroierīču un iekārtu eksporta vērtība.
2018.gada jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga nedaudz lēnāk kā kopējais eksports – par 9,5%. Būtiski eksports pieauga uz Zviedriju, Somiju, Apvienoto Karalisti, Igauniju un Lietuvu.
Jūnijā turpināja augt eksports uz NVS valstīm – par 7,7%, tai skaitā uz Krieviju – par 8,6%, kas raksturo ekonomiskās situācijas stabilizēšanos reģionā. Jūnijā par 18% pieauga eksports uz pārējām valstīm. Šajā valstu grupā jāatzīmē mehānismu un ierīču eksporta pieaugums uz ASV, kas strauji pieauga jau otro mēnesi pēc kārtas. Jūnijā tā apjomi sastādīja 38 milj. eiro (pirms gada - 12 milj. eiro). Kopumā eksports uz ASV jūnijā pieauga gandrīz 2 reizes.
Preču importa pieaugumu 2018.gada jūnijā lielākoties ietekmēja mehānismu un ierīču imports. Būtiski pieauga arī koksnes un tās izstrādājumu, dzērienu un transportlīdzekļu imports.
Kopumā 2018.gada pirmajā pusē eksports bija par 9,7% un imports par 8% lielāks nekā 2017.gada janvārī-jūnijā.
Sagaidāms, ka saglabājoties augošam ārējam pieprasījumam, turpinās palielināsies arī ienākumi no eksporta. Tomēr, lai noturētu līdzšinējos eksporta pieauguma tempus nākotnē ir svarīgi uzlabot konkurētspēju, apgūt jaunus eksporta tirgus, vienlaikus palielinot arī eksportējamo preču sortimentu.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītiskā dienesta analītiķis