Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 8,2%. Būtisko eksporta kritumu jūnijā noteica mehānismu eksporta samazinājums uz ASV, kas veidoja gandrīz pusi no visa eksporta samazinājuma. Savukārt preču imports saruka vēl straujāk – par 11,9%.
Bez mehānismiem un ierīcēm jūnijā eksporta vērtība samazinājās arī koksnes un tās izstrādājumu, kā arī dzelzs un tērauda grupās. Saruka arī graudaugu, farmācijas produktu un elektroierīču un iekārtu eksports. Savukārt pozitīvi eksportu ietekmēja eļļas augu sēklu un pārtikas rūpniecības ražojumu eksports.
2019. gada jūnijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm samazinājās par 1,9%. Eksports samazinājās uz Poliju (minerālie produkti, koksne uc. ), Zviedriju (koksne un mēbeles) un Vāciju (koksne un mehānismi), savukārt pieauga uz Igauniju (minerālie produkti un transportlīdzekļi), Spāniju (graudaugi) un Lietuvu (tabaka).
Jūnijā eksports samazinājās arī uz NVS valstīm – par 5,5%. Eksporta vērtība samazinājās uz Krieviju (mehānismi un farmācijas produkti) un Uzbekistānu (farmācijas produkti), savukārt būtiski pieauga uz Baltkrieviju (optiskās ierīces) un Kazahstānu (mehānismi).
Vienlaikus jūnijā būtiski samazinājās eksports uz pārējām valstīm – par 33,2%. Ievērojami samazinājās eksports uz ASV (mehānismi) un Saūda Arābiju (graudaugi), bet pieauga uz Nigēriju (graudaugi) un Nigēru (eļļas augu sēklas un graudaugi).
Straujo preču importa samazinājumu jūnijā lielākoties noteica mehānismu un ierīču un lidaparātu importa vērtības samazinājums. Savukārt pieauga minerālo produktu importa vērtība.
Kopumā pusgadā eksports bija par 0,3% lielāks nekā pirms gada, bet imports palielinājās par 4,3 procentiem.
Prognozējams, ka šogad kopumā nebūs vērojams vērā ņemams eksporta pieaugumu, kas skaidrojams ar izaugsmes tempu samazināšanos galvenajās tirdzniecības partnervalstīs.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis