Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2022. gada jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 28,6%. Preču importa vērtība jūnijā gada griezumā pieauga nedaudz lēnākos tempos – par 20%. Tirdzniecības deficīts jūnijā bija 10,4 procentus.
Jūnijā gada griezumā eksporta vērtība turpināja augt gandrīz visās preču pamatgrupās. Lielāku eksporta vērtības pieauguma daļu nodrošināja minerālo produktu eksports. Strauji auga arī mehānismu un ierīču, graudaugu kultūru, farmācijas produktu, sauszemes transportlīdzekļu un piena produktu eksporta vērtība. Vienlaikus jāņem vērā, ka šo eksporta preču grupu vērtības pieaugums daļēji ir saistīts ar strauju eksporta cenu palielinājumu. Savukārt neliela negatīva ietekme eksporta izaugsmē, pārsvarā cenu samazinājuma dēļ, bija dzelzs un tērauda, kā arī koksnes un tās izstrādājumu vērtības samazinājumam.
Jūnijā, straujāk nekā kopējais preču eksports, gada griezumā pieauga eksports uz ES valstīm – par 33,7%. Eksporta vērtība būtiski palielinājās uz Lietuvu (minerālie produkti), Vāciju (minerālie produkti, koksne), Igauniju (koksne, elektroiekārtas), Spāniju (graudaugi), Itāliju (koksne, ķīmiskie produkti) un Zviedriju (dzelzs un tērauda izstrādājumi).
Strauji auga eksports uz NVS valstīm – par 52,9%. Straujāk pieauga eksporta vērtība uz Krieviju (mehāniskās ierīces).
Neliels eksporta pieaugums jūnijā bija vērojams uz pārējām valstīm – par 5,5%. Šajā valstu grupā straujāk eksporta vērtība pieauga uz Nigēriju (graudaugi) un Nikaragvu (farmaceitiskie produkti). Savukārt ievērojami samazinājās eksporta vērtība uz Apvienoto Karalisti (koksne), mērenāk uz Turciju (dzelzs un tērauds).
Preču imports, līdzīgi kā eksports, jūnijā gada griezumā pieauga gandrīz visas preču pamatgrupās. Tostarp īpaši strauji palielinājās minerālo produktu, transportlīdzekļu un mehānisko ierīču importa vērtība.
Kopumā gada pirmajā pusē eksports pārsniedza pagājušā gada janvāra-jūnija apjomus par 31,8%, bet preču imports šajā laikā bija par 38,7% lielāks nekā pirms gada.
Prognozējams, ka tālāku eksporta izaugsmi turpinās negatīvi ietekmēt kara darbība Ukrainā, kuras dēļ ir traucētas gan līdzšinējās izejvielu piegāžu ķēdes, gan uzņēmumus ietekmē pasaulē vērojamais cenu kāpums precēm, tai skaitā energoresursiem. Uzņēmumiem, kuri bija saistīti ar karā iesaistīto valstu tirgiem, šajā situācijā jāpārorientē piegāžu iespējas un jāmeklē jauni preču noieta tirgi.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis