Jūnijā gada griezumā būtiski samazinājās eksports uz NVS valstīm

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024.gada jūnijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 9,6%, savukārt importa vērtība – par 10%. Jāatzīmē, ka būtiski eksports saruka uz NVS valstīm. Ārējās tirdzniecības vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir daļēji saistāms ar cenu samazinājumu. Tirdzniecības bilance jūnijā gada griezumā nedaudz uzlabojās un sastādīja -11,7%.

Jūnijā gada griezumā straujāk samazinājās elektroierīču un iekārtu, sauszemes transportlīdzekļu, dzērienu un mehānismu un ierīču eksporta vērtība. Savukārt pozitīvu ieguldījumu eksportā deva graudaugu kultūru, koksnes un tās izstrādājumu, dzīvnieku un augu tauku, kā arī lopbarības eksporta vērtība. Mērenāk pieauga organisko ķīmisko savienojumu un minerālo produktu eksports.

Jūnijā gada griezumā par 6,5% samazinājās eksports uz Latvijas galveno tirgu – ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk saruka uz Lietuvu (transportlīdzekļi, elektroierīces), Zviedriju (jaukti ķīmiskie produkti), Igauniju (minerālie produkti, elektroierīces), Čehiju (gaisa kuģi, to daļas) un Vāciju (mehānismi, piena produkti). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Īriju (lopbarība, dārzeņi) un Beļģiju (organiskie ķīmiskie savienojumi, dzērieni).

Īpaši strauji – par 32,6% – jūnijā samazinājās eksports uz NVS valstīm. Saruka eksports uz Krieviju (dzērieni, farmācijas produkti), Uzbekistānu (farmācijas produkti) un Baltkrieviju (farmācijas produkti, valkāts apģērbs). Lielu daļu no visa eksporta uz Krieviju joprojām sastāda dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti apavi, apģērbi, to piederumi un farmācijas produkti, kā arī citas sankcijām nepakļautas preces. Savukārt nedaudz pieauga eksports uz Tadžikistānu (farmācijas produkti).

Jūnijā samazinājās arī eksports uz pārējām valstīm – par 9,4%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība samazinājās uz Ukrainu (neatšifrētu kodu preces, minerālie produkti), Norvēģiju (plastmasas izstrādājumi, mēbeles) un ASV (optiskās ierīces, elektroierīces). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Apvienoto Karalisti (koksne), Nigēriju un Dienvidāfriku (uz abām – graudaugi).

Gada griezumā importa vērtības kritumu būtiski ietekmēja sauszemes transportlīdzekļu, elektroierīču un iekārtu, minerālo produktu, kā arī mehānismu un ierīču importa samazinājums. Savukārt pieauga dzelzceļa transporta, dzīvnieku un augu tauku, kā arī organisko ķīmisko savienojumu imports.

Kopumā 2024.gada pirmajā pusē preču eksports faktiskajās cenās bija par 6% mazāks nekā pirms gada, bet preču imports šajā laikā samazinājās par 11,1 %.

Eksporta izaugsme tuvākajos mēnešos saglabāsies vāja. Paredzams, ka pozitīva eksporta izaugsme atgriezīsies gada beigu pusē. Izaugsmi turpinās ierobežot ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.

Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja

Edmunds Gergelevičs

EM Analītikas dienesta analītiķis