Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2020.gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, patēriņa cenu līmenis pieauga par 0,2%. Precēm tas palielinājās par 0,1%, bet pakalpojumiem – par 0,5 %.
Jūlijā patēriņa cenu līmenim ir tendence samazināties, ko ietekmē sezonāli faktori. Šī gada jūlijā bija vērojamas mēnesim neraksturīgas cenu pārmaiņas, iepriekš cenu kāpums jūlijā bija vērojams pirms desmit gadiem. To galvenokārt ietekmēja pieprasījuma pieaugums, mīkstinot ar Covid-19 izplatību noteiktos ierobežojumus.
Otro mēnesi pēc kārtas lielākā palielinošā ietekme bija cenu kāpumam degvielai. Latvijā degvielas cenas jūlijā pieauga par 3,4% un kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Jūlijā pasaules naftas cenas vidēji mēneša laikā pieauga par 6% un sasniedza četru mēnešu augstāko līmeni 45 USD par barelu apmērā. Naftas cenu pieaugumu turpināja veicināt Covid-19 izplatību ierobežojošo pasākumu mīkstināšana un cerības par pieprasījuma kāpumu, kā arī ES panāktā vienošanās par ekonomikas atjaunošanas fonda izveidi.
Liela palielinošā ietekme jūlijā bija cenu pieaugumam pakalpojumiem par 0,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,2 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija vērojama ambulatoriem pakalpojumiem, mājokļa īres maksai, kompleksajiem atpūtas pakalpojumiem un pasažieru pārvadājumiem.
Jūlijā cenu kāpums bija vērojams arī pārtikai, kas nav raksturīgs šim mēnesim. Pārtikai cenas pieauga par 0,6%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu. Lielākā ietekme bija cenu kāpumam kartupeļiem un gaļai, un cenu kritumam svaigiem dārzeņiem, augļiem un zivīm. Jāatzīmē, ka pasaules pārtikas cenām otro mēnesi pēc kārtas bija vērojams pieaugums. Jūlijā, salīdzinot ar jūniju, tās pieauga par 1,2%. Līdzīgi kā jūnijā, cenas jūlijā pieauga augu eļļām, cukuram un piena produktiem, savukārt samazinājās gaļai, bet graudaugiem saglabājās nemainīgas. Visstraujāk cenas pieauga augu eļļām, ko ietekmēja ražošanas palēnināšanās un lielāks nekā gaidīts pasaules importa pieprasījums, kā arī jauns pieprasījums gan no biodegvielas, gan pārtikas nozarēm Eiropas Savienībā.
Noslēdzoties akcijām, cenas pieauga arī alkoholiskajiem dzērieniem par 1,5%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 0,1 procentpunktu.
Lielākā pazeminošā ietekme jūlijā saistībā ar izpārdošanām, kas sezonāli notiek katru gadu, bija cenu kritumam apģērbam un apaviem par 3,7%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,2 procentpunktiem, tomēr tas bija zemākais kritums šajā mēnesī kopš 2003.gada.
Saistībā ar dabasgāzes tarifa samazināšanu no šī gada 1.jūlija, cenas jūlijā samazinājās dabasgāzei par 9,8%. Cenas turpināja samazināties arī siltumenerģijai par 1,3%, kas kopā ar cenu kritumu dabasgāzei kopējo patēriņa cenu līmeni samazināja par 0,1 procentpunktu.
2020.gada jūlijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada jūliju, patēriņa cenas pieauga par 0,5%. Gada vidējā inflācija bija 1,4 %.
Šogad vidējā gada inflācija būs zemāka par 2019.gadā vēroto. To pamatā noteiks Covid-19 pandēmijas ietekme uz globālās ekonomikas attīstību, kā arī ar to saistītās pasaules cenu svārstības. Piedāvājuma un pieprasījuma satricinājumi darbosies pretēji un nevienlaicīgi, tādēļ inflācija būs nepastāvīga.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Ieva Šnīdere
EM Analītiskā dienesta analītiķe