Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūlijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 8,3%, savukārt imports – par 14,5%.
Jūlijā eksporta vērtības pieaugumā ievērojami lielākais devums bija koksnes un tās izstrādājumu eksportam. Būtiski pieauga arī mehānismu un ierīču, transportlīdzekļu, un dzelzs un tērauda eksporta apjomi. Savukārt samazinājās elektroierīču un iekārtu eksporta vērtība.
2018. gada jūlijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga straujāk nekā kopējais eksports – par 13,3%. Būtiski eksports pieauga uz Lietuvu, Igauniju, Apvienoto Karalisti, Vāciju, Somiju un Zviedriju.
Savukārt jūlijā samazinājās eksports uz NVS valstīm – par 6%, tai skaitā uz Krieviju – par 2,9%. Jūlijā par 0,5% samazinājās arī eksports uz pārējām valstīm. Šajā valstu grupā jāatzīmē mehānismu un ierīču eksporta pieaugums uz ASV, kas strauji pieauga jau trešo mēnesi pēc kārtas. Kopumā eksports uz ASV jūlijā pieauga par 60%.
Preču importa pieaugumu 2018. gada jūlijā lielākoties ietekmēja mehānismu un ierīču imports. Būtiski pieauga arī alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu, kā arī koksnes un tās izstrādājumu imports.
Kopumā 2018. gada septiņos mēnešos eksports bija par 9,5% un imports par 9,1% lielāks nekā 2017. gada janvārī-jūlijā. Kopējā eksporta vērtības pieaugumā šajā laika posmā būtisks devums bija mehānismu un ierīču, koksnes un tās izstrādājumu eksportam. Pieauga arī transportlīdzekļu un dzelzs un tērauda eksporta apjomi. Janvārī-jūlijā eksports uz ES valstīm pieauga par 8,2%, uz NVS valstīm – par 10,2%, bet uz pārējām valstīm – par 15,4%.
Sagaidāms, ka, saglabājoties augošam ārējam pieprasījumam, turpinās palielināties arī ienākumi no eksporta. Tomēr, lai noturētu līdzšinējos eksporta pieauguma tempus nākotnē, ir svarīgi uzlabot konkurētspēju, apgūt jaunus eksporta tirgus, vienlaikus palielinot arī eksportējamo preču sortimentu.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītiskā dienesta analītiķis