Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, jūlijā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās pieauga par 3,1%. Savukārt preču imports nedaudz samazinājās - par 0,7%.
Eksporta pieaugumu jūlijā vienlīdz būtiski ietekmēja vairākas preču grupas. Lielākās no tām – elektroierīces un iekārtas, dzelzs un tērauda izstrādājumi, farmācijas produkti, piens un piena produkti un citas preču grupas. Savukārt samazinājās mehānismu un ierīču, koksnes un tās izstrādājumu, kā arī naftas un tās pārstrādes produktu eksporta vērtība.
2019.gada jūlijā preču eksporta vērtība uz ES valstīm pieauga par 4,8%. Eksports palielinājās uz Lietuvu (dzelzceļa transportlīdzekļi, elektroierīces uc. ), Igauniju (koksne, farmācijas produkti uc.), Dāniju (koksne) un Spāniju (graudaugi, mehānismi uc.). Savukārt eksports samazinājās uz Apvienoto Karalisti, Vāciju un Beļģiju, ko noteica būtisks koksnes un tās izstrādājumu eksporta kritums.
Jūlijā būtiski pieauga eksports uz NVS valstīm – par 15,1%, tai skaitā uz Krieviju – par 14,5% (elektroierīces, mehānismi un farmācijas produkti).
Savukārt eksports uz pārējām valstīm jūlijā samazinājās – par 13%. Ievērojami samazinājās eksports uz ASV (mehānismi), bet pieauga uz Norvēģiju (transportlīdzekļi, koksne uc.) un Turciju (dzelzs un tērauds).
Preču importa samazinājumu jūlijā lielākoties noteica lidaparātu, to daļu un mehānismu un ierīču importa vērtības samazinājums. Savukārt pieauga minerālo produktu importa vērtība.
Kopumā gada septiņos mēnešos eksports bija par 0,7% lielāks nekā pirms gada, bet imports palielinājās par 3,5 %.
Arī gadā kopumā eksporta pieaugums būs mērens, kas skaidrojams ar izaugsmes tempu samazināšanos galvenajās tirdzniecības partnervalstīs.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis