Arvils Ašeradens, Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs
Jaunuzņēmumu jeb start-up ekosistēma Latvijā attīstās ļoti strauji. Saskaņā ar Latvijas jaunuzņēmumu asociācijas Startin.lv datiem, šobrīd Latvijā darbojas aptuveni 320 jaunuzņēmumi, kas spējuši piesaistīt investīcijas vairāk kā 210 miljonu EUR apjomā un kas strauji ieiet pasaules tirgos, apliecinot šo uzņēmumu spēcīgo konkurētspēju un Latvijas potenciālu jaunuzņēmumu izaugsmes veicināšanā. Nozīmīgākās nozares, kurās attīstījušies spēcīgākie jaunuzņēmumi Latvijā – finanšu tehnoloģijas (fintech), IKT, robotika, analītika un transports.
Latvijas jaunuzņēmumi sevi pierādījuši starptautiskajā tirgū, gan piesaistot investīcijas, gan startējot pasaules vadošajos akceleratoros Eiropā un Silīcija ielejā. Dronu ražotājs Atlas Dynamics pērn piesaistīja investīcijas 8 miljonu EUR apjomā, kas ir viens no lielākajiem investīciju piesaistes darījumiem. Aktīvi sekoju līdz arī citiem mūsu jaunuzņēmumu panākumiem, piemēram, skaņas kalibrēšanas tehnoloģiju jaunuzņēmumam Sonarworks un finanšu tehnoloģiju uzņēmumam Notakey.
Vide, kurā veidojas un attīstās jaunuzņēmumi visā pasaulē, ir ļoti strauji mainīga un mums kā politikas veidotājam ir jābūt elastīgiem un atvērtiem pārmaiņām globālās ekonomikas jaunākajām attīstības tendencēm. Kopš politikas veidošanas līmenī Latvijā strādājam ar jaunuzņēmumu atbalsta instrumentiem, ir pagājuši vien divi gadi, tomēr sasniegts ir daudz. Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma, kurš bija viens no pirmajiem šāda veida instrumentiem ES, gan tam pakārtotā regulējuma atbalsta programmu ieviešanai ātrā izstrāde un pieņemšana ataino valsts pārvaldes gatavību atbalstīt inovatīvu uzņēmējdarbību un kopā ar nozari radīt tai nepieciešamos izaugsmes stimulus.
Nozares ekosistēma aug strauji. Rīga piesaista tehnoloģiju entuziastus un vadošos ekspertus no visas pasaules jaunuzņēmumu konferencēs TechChill un Digital Freedom Festival. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra ne tikai piedāvā atbalsta instrumentus jaunuzņēmumiem, bet arī rīko daudzveidīgus pasākumus, piemēram, pagājušajā nedēļā notika pirmā zinātnisko jaunuzņēmumu konference Deep Tech Attelier, savukārt rudenī notiks jau par tradīciju kļuvušais tehnoloģiskās jaunrades festivāls iNovuss.
Kā politikas veidotāji esam daudz strādājuši, lai veidotu attiecības ar jaunzuņēmumu nozares pārstāvjiem. Pērn uzsākts veiksmīgs dialogs, kura rezultātā bijis iespējams gan ciešā sadarbībā strādāt pie normatīvā regulējuma un valsts atbalsta programmu pilnveides, gan arī kopīgi strādāt pie ekosistēmas attīstības plāna izstrādes un mainot sabiedrības izpratni un zināšanas par jaunuzņēmumiem un to lomu inovatīvas ekonomikas veicināšanā. 2018. gada prioritātes - universitāšu un korporāciju iesaiste jaunuzņēmumu ekosistēmas veidošanā.
Ilgtspējīgas jaunuzņēmumu ekosistēmas veidošanā svarīga loma ir augstskolām, kas ne tikai nodrošina jauno profesionāļu sagatavošanu, bet arī ir svarīgs elements tehnoloģiju pārneses veicināšanai un pētniecības rezultātu komercializācijā. Augstskolām jākļūst par centrālo elementu, kas nodrošina jaunuzņēmumu attīstības nepārtrauktību un veido veiksmīgas sinerģijas un pētniecisko rezultātu komercializāciju. Šā gada janvārī Ekonomikas ministrija rīkoja pirmo jaunuzņēmumu kopienas forumu, kurā diskutējām par augstskolu aktivizēšanu jaunuzņēmumu ekosistēmas veidošanā. Pozitīvi, ka jau šobrīd vērojamas pārmaiņas augstskolu un jaunuzņēmumu sadarbības modelī, ko pierāda gan Latvijas Universitātes izveidotā pirmā sagatavošanas programma blokķēdes akceleratoram, gan Rīgas Tehniskās universitātes aktivitātes Klimata pārmaiņu akceleratorā un Dizaina fabrikas īstenotās programmas.
Korporācijas un lielie valsts uzņēmumi ir vēl viens spēlētājs, kam ir būtiska loma gan pētniecības un attīstības stimulēšanā, gan inovāciju sistēmas radīšanā un jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstībā. Priecē, ka lieli tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, Lattelecom sadarbojas ar jaunuzņēmumiem, veidojot akcelerācijas fondu “Overkill ventures” un sadarbojoties ar StartupWiseGuys. Tāpat Swedbank īstenotais finanšu tehnoloģiju akcelerators sadarbībā ar StartupWiseGuys, LMT un citi tehnoloģiju uzņēmumi atbalsta jaunuzņēmumu pasākumus, tādejādi veicinot sabiedrības izpratni par start-up darbību. Rudenī plānojam rīkot otru jaunuzņēmumu kopienas forumu, kur kopā ar nozares profesionāļiem diskutēsim par iespējām, kā šo lomu palielināt un sekmēt sinerģiju starp korporācijām un jaunuzņēmumiem.
Jaunuzņēmumu izaugsmē būtisks ir gan normatīvais regulējums un atbalsts no valsts puses, gan arī aktīva nozares iesaiste starptautiskā mārketingā un sinerģiju paplašināšanā. Pērn kopā ar jaunuzņēmumiem un tos pārstāvošo asociāciju Startin.lv bijām vizītēs trīs globāli stratēģiskās vietās - Silīcija ielejā, Izraēlā un Somijā. Izraēlā, kas ir inovāciju un tehnoloģiskās attīstības epicentrs, guvām pieredzi tehnoloģiju pārneses jomā un universitāšu iesaistei jaunuzņēmumu kultūrā. Somijā notiekošajā Ziemeļeiropas lielākajā start-up festivālā Slush pirmo reizi bija arī Latvijas nacionālais stends, kurā jaunuzņēmumu pārstāvji iepazīstināja starptautisko investoru eliti ar Latvijas start-up ekosistēmu, investīciju vidi un atbalsta instrumentiem.
Savukārt vizītes Silīcija ielejā, kas ir globāla jaunuzņēmumu tīklošanās vieta un investoru piesaistes karstākais punkts, tika panākta vienošanas par sadarbību ar kopstrādes telpu WeWork, kas ir globāla koprades platforma inovatīviem, strauji augošiem tehnoloģiju start-up uzņēmumiem. Šodien vairāk kā 10 Latvijas jaunuzņēmumi aktīvi strādā Silīcija ielejā un slēdz miljoniem eiro vērtus līgumus. WeWork plašā starptautiskā pārstāvniecība ar 150 lokācijām vairāk kā 50 pasaules pilsētās ir būtiskākais ieguvums, ko no šā gada februāra Latvijas start-up uzņēmēji var izmantot, jebkurā no šīm vietām izmantojot biroja telpas un biznesa tīklošanās un sadarbības iespējas ar citiem jaunuzņēmumiem visā pasaulē. Esam pārliecināti, ka šī kalpos kā atspēriena platforma Latvija jaunuznēmumiem, kuri domā par investīciju piesaisti un ieiešanu ASV tirgū. Šī gada martā jau tika organizēta pirmā tirdzniecības misija uz Silīcija ieleju, kurā piedalījās vairāki Latvijas jaunuzņēmumi.
Nule Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, kas sekmēs vēl straujāku jaunuzņēmumu attīstību Latvijā, padarot valsts atbalstu jaunuzņēmumiem pieejamāku, kā arī labvēlīgi ietekmēs inovācijas sistēmu, riska kapitāla un biznesa eņģeļu kustības attīstību Latvijā. Grozījumus likumā Ekonomikas ministrija jau izstrādāja pērnā gada rudenī sadarbībā ar jaunuzņēmumu un riska kapitāla nozares pārstāvjiem, kopīgi meklējot labākos risinājumus uzlabojumiem.
Būtiska loma jaunuzņēmumu izaugsmē šogad būs arī pieejamajām investīcijām - 2018. gada pirmajā ceturksnī darbu uzsākuši akcelerācijas fondi ar 15 miljonu EUR un riska kapitāla fondi ar 60 miljonu EUR publisko finansējumu.