Ekonomikas ministrija (EM) izskatīšanai Ministru kabineta sēdē iesniegusi grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, lai novērstu pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī lai veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū. Iesniegtā likumprojekta normas ietver vairākus no ekonomikas ministra Viktora Valaiņa priekšlikumiem, lai līdzsvarotu attiecības starp ražotājiem un tirgotājiem, novērstu tirgotāju atšķirīgo attieksmi pret dažādiem piegādātājiem salīdzināmās situācijās, tādējādi veicinot konkurenci visos pārtikas tirdzniecības ķēdes posmos un pozitīvi ietekmētu pārtikas cenu veidošanas praksi.
Grozījumi likumā paredz noteikt mazumtirgotājam pienākumu nodrošināt vienlīdzīgu un nediskriminējošu attieksmi pret lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem.
Konkurences padomes (KP) īstenotajā tirgus uzraudzībā konstatēts, ka 50% no apskatītajām lauksaimniecības un pārtikas precēm uzcenojums bijis augstāks tieši nacionālās izcelsmes precēm, salīdzinot ar ārvalstu izcelsmes salīdzināmām precēm. Ar grozījumiem tiešā veidā tiks novērsta atšķirīga pieeja no tirgotāju puses piemērot atšķirīgus sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, lauksaimniecības un pārtikas preču viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm. Tāpat šīs normas attieksies arī uz nediskriminējošu attieksmi loģistikas maksas piemērošanā dažādiem piegādātājiem, apjoma atlaižu piemērošanu un piemēroto sankciju piemērošanu. EM piedāvājums veicinās mazumtirgotāju iepirkt preces no dažādiem piegādātājiem, tostarp maziem vietējiem ražotājiem, līdz ar to patērētājiem būs pieejams plašāks preču izvēles klāsts.
Likumprojektā precizētas normas par negodīgas tirdzniecības praksi attiecībā uz vienpusējiem līguma grozījumiem jeb preču sortimenta vienpusēju grozīšanu. Šobrīd likums nosaka aizliegumu tirgotājam izdarīt lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes līgumā vienpusējus grozījumus, kas attiecas uz šo preču piedāvājumu vai piegādes biežumu, metodi, vietu, laiku vai apjomu, kvalitātes standartiem, maksājuma nosacījumiem vai cenu. Taču tas neparedz skaidru regulējumu attiecībā uz preču sortimenta vienpusēju grozīšanu (sortimenta samazināšana). Taču praksē novērots, ka mazumtirgotāji atsevišķos gadījumos pieņem vienpersoniskus lēmumus izslēgt kādu preci no sortimenta. Līdz ar piedāvātajiem grozījumiem noteikts, ka tirgotājam ir aizliegts mainīt preču sortimentu, ja par to nav rakstveidā paziņots piegādātājam termiņā, kas nedrīkst būt īsāks par 30 dienām vai par 10 dienām, ja preču sortimenta izmaiņas ir pamatotas ar preču neatbilstību līguma noteikumiem.
Līdz ar grozījumiem likumā nodefinēta lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognoze un aizliegta vienpusēja sankciju piemērošana par līguma noteikumu pārkāpumiem.
Šobrīd mazumtirgotājs veic ilgtermiņa piegādes prognozi, kas ir saistoša piegādātājam, bet nav saistoša mazumtirgotājam, līdz ar to praksē ne reti rodas situācija, ka piegādātājs nodrošina preču ražošanu, tomēr faktiskajai piegādei nereti tiek pieprasīts ievērojami mazāks apjoms. Tas nozīmē, ka piegādātajam izveidojas liels apjoms saražotas preces, ko tas nevar realizēt saprātīgos termiņos un arī nevar pieprasīt, lai otra līgumslēdzēja puse pilda savu apņemšanos. Tāpēc piedāvājam noteikt lauksaimniecības un pārtikas preču pasūtījuma definīciju, lai visas puses vienādi saprot šo jēdzienu. Norma nodrošinās precīzāku negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma ievērošanu un piegādātājam nebūs pienākums uzturēt preču krājumus, lai nodrošinātu preču piegādes, par kura apjomu lauksaimniecības un pārtikas preču mazumtirgotājs vismaz 30 dienu periodā pirms šo preču piegādes dienas nav informējis piegādātāju un kurš nav savstarpēji saskaņots. Savukārt ilgtermiņa pasūtījuma prognozes termiņam ir jābūt vismaz 30 dienām, lai to varētu uzskatīt par ilgtermiņa vienošanos par pasūtamo preču apjomiem.
Ar grozījumiem likumā iekļauta norma, kas aizliedz piemērot vienpusējas sankcijas par līguma nosacījumu pārkāpumiem vai saistību neizpildi. Šobrīd daudzos gadījumos sankcijas par līguma noteikumu pārkāpumiem tiek noteiktas tikai lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem, tādējādi pamatā tiek radīta situācija, kur mazumtirgotājs var brīvi neievērot līguma nosacījumus un nenest atbildību par līguma pārkāpumiem. Līdz ar grozījumiem likumā noteikts, ka sankcijas ir piemērojamas ne tikai piegādātājiem, bet arī mazumtirgotājiem, ja tie neizpilda savas līgumiskās vai normatīvajos aktos noteiktās saistības. Piedāvātais risinājums nodrošinās skaidrākus mazumtirgotāja un lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja sadarbības nosacījumus, nosakot pienākumu pusēm, slēdzot sadarbības līgumu, nodrošināt, ka sankcijas abām pusēm ir līdzsvarotas un tiek piemērotas atbilstoši katras puses atbildības jomām. Tāpat noteikts, ka sankcijas mazumtirgotājs nevar piemērot, ja lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja nepiegādāto preču vērtība nepārsniedz 10 procentus no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes vērtības. Savukārt piegādātājs nevar piemērot sankcijas, ja mazumtirgotāja nepasūtīto preču vērtība nepārsniedz 10 procentus no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes vērtības.
Likumprojektā arī noteikts, ka mazumtirgotājam ir jānorēķinās par svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes, ne ilgāk kā 20 dienās pēc to piegādes. Lai pasargātu regulāros svaigu dārzeņu un ogu piegādātājus no iespējas piespiedu kārtā slēgt vienošanās, ka tie piekrīt samaksas termiņam, kas ir garāks par 20 dienām, līdz ar grozījumiem noteikts, ka jebkurā gadījumā par svaigu dārzeņu un ogu piegādi ir jānorēķinās 20 dienu laikā. Pašreizējā prakse liecina, ka atruna, kas ļauj pusēm vienoties par citu norēķinu termiņu, tiek izmantota ļaunprātīgi, piespiežot piegādātājus slēgt vienošanos par garākiem norēķinu termiņiem.
Un visbeidzot piedāvājam arī pārskatīt atbildību par likuma pārkāpumiem, palielinot naudas soda apmēru līdz četriem procentiem no tirgus dalībnieka neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 700 euro.
Zemkopības ministrija un lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāju intereses pārstāvošās nevalstiskās organizācijas norādījušas, ka praksē piegādātāji savā sadarbībā ar tirgotājiem mēdz novērot negodīgas tirdzniecības prakses pazīmes, taču piegādātāji nevēršas Konkurences padomē ar sūdzību par tirgotāja īstenoto tirdzniecības praksi, jo baidās no iespējamās tirgotāja rīcības (piem., pārskatot sadarbības nosacījumus ar attiecīgu piegādātāju vai lemjot par turpmākas sadarbības pārtraukšanu). Arī Konkurences padomes veiktajā aptaujā 47% respondenti norādījuši, ka nejūtas aizsargāti no negodīgas tirdzniecības prakses, ko īsteno mazumtirgotāji. Šobrīd likumā noteiktais naudas sods par negodīgas tirdzniecības prakses pārkāpumiem ir viens no zemākajiem starp pārējām ES dalībvalstīm – līdz 0,2 procentiem no tā neto apgrozījuma pēdējā pārskata gadā, bet ne mazāk kā 70 euro.
Kā zināms, ekonomikas ministrs V.Valainis virza vairākus priekšlikumus pārtikas preču cenu samazināšanai, tostarp, uzcenojuma griestu noteikšanu ikdienas pārtikas preču patēriņa grozam, zemākās cenas noteikšanu katrā ikdienas patēriņa preču groza kategorijā, preču cenu digitālā salīdzināšanas rīka ieviešanu, aizliegumu iznīcināt nepārdotās pārtikas preces, mudinot tās ziedot vai pārdot par samazinātu cenu, kā arī aizliegumu piemērot pārmērīgas un ilgstošas atlaides pārtikas precēm noteikšana, lai stabilizētu patēriņa cenas. Vienlaikus ministra plāns ietvēra arī priekšlikumu attiecību līdzsvarošanai un atšķirīgas attieksmes novēršanai starp tirgotājiem un piegādātājiem, ka arī vietējo pārtikas preču īpatsvara pieauguma palielināšanu tirdzniecības vietās.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa