Investēšanas aktivitātes Latvijā pēdējos gados bija visai mērenas un investīciju devums IKP pieaugumā nenozīmīgs. 2016.gadā ieguldījumi pamatkapitāla veidošanai veidoja 18,2% no IKP, kas bija zemākais līmenis kopš 2000.gada.
Pēc ilgstoši vājās investīciju dinamikas, 2017.gadā investīcijas atkal aug. 2017.gada trīs ceturkšņos ieguldījumi pamatkapitāla veidošanai sasniedza 19% no IKP, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, investīcijas palielinājās par 18,5%, tai skaitā mājokļos, citās ēkās un būvēs – par 14% (3.ceturksnī – par 24,6 %) un mašīnās un iekārtās – par 21,8% (3.ceturksnī – par 13,4%).
Apjomīgi ieguldījumi ir veikti intelektuālā īpašuma produktos. Investīcijas šajos aktīvos 3 ceturkšņos bija par gandrīz 30% augstākā līmenī nekā pirms gada. Investēšanas procesa aktivizēšanos pozitīvi ietekmēja augošais ārējais un iekšējais pieprasījums, ES struktūrfondu pieejamības paplašināšanās, kreditēšanas apjomu pieaugums u.c. Saglabājoties investīcijām labvēlīgai videi, kā arī ņemot vērā augsto jaudu noslodzi arī turpmāk var sagaidīt salīdzinoši strauju investīciju dinamiku.
Pieauguma tempi, %
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
9mēn
2017
1Q
2017
2Q
2017
3Q
Privātais patēriņš
3,0
3,1
5,1
1,4
2,5
3,3
4,9
4,9
4,0
5,8
Sabiedriskais patēriņš
3,0
0,3
1,6
1,9
1,9
2,7
4,5
3,5
5,0
4,8
Bruto pamatkapitāla veidošana
24,0
14,4
-6,0
0,1
-0,5
-15,0
18,5
11,6
22,1
20,0
Eksports
12,0
9,8
1,1
6,0
3,0
4,1
4,1
7,1
3,0
2,4
Imports
22,0
5,4
0,4
1,2
2,1
4,5
10,0
8,1
7,8
14,1
IKP
6,4
4,0
2,6
1,9
2,8
2,1
4,7
4,0
4,0
5,8
Struktūra, %
2011
2012
2013
2014
2015
2016
2017
9mēn
2017
1Q
2017
2Q
2017
3Q
Privātais patēriņš
61,6
60,9
61,5
61,1
60,3
61,5
63,2
65,6
62,3
62,2
Sabiedriskais patēriņš
18,2
17,4
17,6
17,5
17,9
18,0
17,6
18,3
19,0
15,8
Bruto pamatkapitāla veidošana
22,2
25,4
23,2
22,5
22,1
18,2
19,1
15,4
19,2
21,9
Krājumi
3,0
0,8
1,3
0,3
0,2
1,4
2,1
0,6
2,1
3,5
Eksports
57,8
61,3
60,2
60,6
60,3
60,0
60,3
65,0
58,7
58,0
Imports
62,8
65,8
63,7
62,0
60,8
59,1
62,4
64,8
61,2
61,5
Eksporta-Importa saldo
-5,0
-4,4
-3,5
-1,4
-0,5
0,9
-2,1
0,2
-2,6
-3,4
IKP
100
100
100
100
100
100
100
100
100
100
ĀRVALSTU TIEŠĀS INVESTĪCIJAS LATVIJĀ
ĀTI plūsmas Latvijas ekonomikā 2017.gadā ir būtiski pieaugušas. Gada deviņos mēnešos piesaistītās ĀTI bija 710 milj. eiro apjomā, ko galvenokārt noteica ES investoru ieguldījumi uzņēmumu pamatkapitālā. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ĀTI neto plūsmas palielinājās gandrīz 5 reizes, sasniedzot 3,6% no IKP līmeni (2016.gadā – 0,5% no IKP). Piesaistītās ĀTI Latvijas ekonomikas reālajā sektorā (t.i. bez ĀTI finanšu starpniecības nozarē) 2017.gada deviņos mēnešos bija gandrīz 3 reizes lielākā apjomā nekā pirms gada. Valstu dalījumā lielākās investīcijas 2017.gada deviņos mēnešos saņemtas no Zviedrijas, Lietuvas un Nīderlandes.
Arī citās Baltijas valstīs 2017.gadā ĀTI plūsmu intensitāte pieauga. Baltijas valstīs kopumā 2017. gada pirmajā pusgadā piesaistītās ĀTI neto plūsmas bija 895,7 milj. eiro apjomā, kas ir gandrīz tik pat cik 2016.gada kopumā. Latvija piesaistīja 35,3% no visām ĀTI Baltijas valstīs, Igaunija – 28% un Lietuva – 36,7 procentus.
2017.gada septembra beigās uzkrātās ĀTI Latvijas ekonomikā sasniedza 14,4 mljd. eiro (54,8% līmenī no IKP). Kopš 2016.gada beigām tās pieauga par 7,2%, ko galvenokārt ietekmēja uzkrāto ĀTI palielināšana enerģētikas nozarē, tirdzniecībā, kā arī informācijas un komunikācijas pakalpojumos. 2017.gada septembra beigās nozaru struktūrā lielāks uzkrāto ĀTI īpatsvars ir ieguldījumiem finanšu starpniecībā (25,2% no kopējām uzkrātām ĀTI), darījumos ar nekustamo īpašumu (14%), tirdzniecībā (13%) un apstrādes rūpniecībā (12%).
ĀTI pa nozarēm
(beigu atlikumi, mljrd. eiro un procentos)
2017.g. septembra beigās, milj. EUR
Struktūra
(%)
2016.g. beigas =100
Kopā
14424,4
100,0
107,2
Lauksaimniecība
577,0
4,0
100,5
Apstrādes rūpniecība
1729,3
12,0
105,9
Pārējā rūpniecība
872,6
6,0
142,2
Būvniecība
509,3
3,5
88,0
Tirdzniecība un izmitināšana
2155,6
14,9
103,3
Transports un uzglabāšana
670,8
4,7
120,4
Citi komercpakalpojumi
1326,5
9,2
116,9
Finanšu un apdrošināšanas darbības
3595,9
24,9
102,9
Operācijas ar nekustamo īpašumu
1786,4
12,4
103,3
Sabiediskie pakalpojumi
12,2
0,1
58,0
Neklasificēta darbība
1188,8
8,2
114,9
Lielākā ieguldītājvalsts Latvijas ekonomikā ir Zviedrija. 2017.gada septembra beigās Zviedrijas uzņēmēju investīcijas veidoja gandrīz 16% no kopējām uzkrātajām ĀTI. Pārsvarā tās ir investīcijas finanšu starpniecībā. Lieli ir arī Nīderlandes, Kipras, Vācijas, Norvēģijas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Dānijas un Luksemburgas uzņēmēju ieguldījumi. Šo valstu investīciju apjomi 2017.gada septembra beigās veidoja gandrīz 80% no kopējām uzkrātām ĀTI Latvijas ekonomikā.
ĀTI pa valstīm
(beigu atlikumi, mljrd. eiro un procentos)
2017.g. septembra beigās
milj.EUR
Struktūra
(%)
2016.g. beigas =100
Kopā
14424,4
100,0
107,2
Zviedrija
2300,0
15,9
108,7
Krievija
1505,1
10,4
114,3
Nīderlande
1285,2
8,9
108,9
Kipra
1206,9
8,4
95,6
Igaunija
1165,5
8,1
119,7
Lietuva
915,7
6,3
126,4
Luksemburga
768,3
5,3
129,6
Norvēģija
708,7
4,9
100,8
Vācija
680,6
4,7
111,7
Dānija
579,3
4,0
97,0
Lielbritānija
457,5
3,2
107,7
Malta
420,2
2,9
111,2
Somija
363,8
2,5
94,4
Pārējās valstis
14424,4
15,9
108,7
Informāciju sagatavoja:
Ekonomikas ministrijas
Tautsaimniecības struktūrpolitikas departaments