Ņemot vērā tirdzniecības nozares sociālo partneru sniegto informāciju par sistēmiskiem pārkāpumiem ielu tirdzniecībā, kas rada negodīgas konkurences apstākļus starp tirdzniecības dalībniekiem ielu tirdzniecībā un pastāvīgajās tirdzniecības vietās, Ekonomikas ministrija veica situācijas izvērtējumu ielu tirdzniecībā. 2018. gada 10. decembra sēdē ministrija iepazīstināja Ministru kabineta komiteju ar izvērtējumu un priekšlikumiem turpmākai rīcībai.
Lai objektīvi novērtētu situāciju ielu tirdzniecībā un apzinātu iespējamos risinājumus tirdzniecības veida pilnveidošanai, Ekonomikas ministrija uzrunāja 13 pašvaldības un ielu tirdzniecības uzraudzībā iesaistītās iestādes (Valsts policija, Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs), lūdzot tām sniegt atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kas raksturo situāciju ielu tirdzniecībā. Aptaujas rezultātā tika secināts, ka 77% no aptaujātajām pašvaldībām ir atzinušas, ka tās ir novērojušas pārkāpumus ielu tirdzniecībā.
Par visbiežāk konstatētajiem pārkāpumiem tika minēta iepirktās produkcijas uzdošana par pašu saražoto lauksaimniecības produkciju, pilnas informācijas nenorādīšana tirdzniecības vietā par tirdzniecības dalībnieku, normatīvajos aktos noteikto prasību neievērošana pārtikas apritei (piemēram, veterinārās un higiēnas prasības), cenas norādīšana bez pievienotās vērtības nodokļa un kases aparātu neizmantošana.
Kopumā secināms, ka lielākā daļa no iesaistīto pušu aktualizētajiem problēmjautājumiem ielu tirdzniecībā ir sekas nepietiekamām uzraudzības un kontroles aktivitātēm tirdzniecības vietās. Tādēļ, lai uzlabotu situāciju, primāri ir risināms jautājums par efektīvas uzraudzības nodrošināšanu.
Līdz ar to, pirms lemt par stingrāku tirdzniecības organizēšanas prasību noteikšanu, Ekonomikas ministrija piedāvā atbildīgajiem resoriem (ministrijām, uzraudzības iestādēm, pašvaldībām) īstenot nepieciešamos pasākumus, lai ielu tirdzniecības uzraudzībā iesaistītās uzraudzības iestādes (Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests, Pašvaldības policija, Valsts policija u.c.) savas kompetences ietvaros stiprinātu uzraudzību ielu tirdzniecībā, ņemot vērā to cilvēkresursu kapacitāti un izvirzītās prioritātes atbilstoši veiktajam riska novērtējumam. Ekonomikas ministrijas ieskatā, ja praksē aktīvāk tiks ieviests “konsultē vispirms” princips pašvaldību un uzraudzības iestāžu darbībā, no vienas puses, un atbildīgajiem resoriem pievēršot lielāku uzmanību uzraudzības un kontroles aktivitātēm ielu tirdzniecībā (t.sk. stiprinot iepriekš minēto pušu sadarbību), no otras puses, ir iespējams būtiski samazināt tirdzniecības pārkāpumus ielu tirdzniecībā.
Vienlaikus, lai veicinātu godīgu konkurenci tirdzniecības dalībnieku starpā, aptaujā iesaistītās puses minēja nepieciešamību uzsākt diskusijas par normatīvā regulējuma pārskatīšanu attiecībā uz kases aparātu lietošanu, it īpaši gadījumiem, kad tirdzniecības dalībnieks pārdod iepirktu preci. Tādejādi tiktu nodrošinātas vienlīdzīgākas prasības tirdzniecības dalībniekiem dažādos tirdzniecības veidos, kā arī mazināts ēnu ekonomikas īpatsvars šajā jomā. Savukārt fiziskām personām, kuras tirgo pašu audzētu produkciju, nebūtu piemērojama prasība par kases aparāta lietošanu.
Detalizētāk ar Informatīvajā ziņojumā “Par situāciju ielu tirdzniecībā” iekļauto izvērtējumu secinājumiem par situāciju ielu tirdzniecībā var iepazīties Ministru kabineta tīmekļa vietnē .
Elita Rubesa - Voravko
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālrunis: 67013193
E-pasts: prese@em.gov.lv
Web: www.em.gov.lv
Twitter: @EM_gov_lv
Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija
Facebook: https://www.facebook.com/ekonomikasministrija; www.facebook.com/atbalstsuznemejiem