Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2022. gada decembrī, salīdzinot ar 2022. gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,5 %, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī pēdējo astoņu gadu laikā. Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 0,9 %, bet pakalpojumiem pieauga par 0,9 %. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai un apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pārtikai un elektroenerģijai.
2022. gada decembrī patēriņa cenu līmenis bija par 20,8 % lielāks nekā 2021. gada decembrī. Kopumā Latvijā 2022. gadā vidējā gada inflācija bija 17,3 %. Pēdējos gados straujāko cenu pieaugumu noteica straujš pasaules cenu kāpums energoresursiem un pārtikai, ko pastiprina Krievijas iebrukums Ukrainā un tam sekojošās sankcijas, kas izraisa enerģijas, pārtikas un ražošanas izejmateriālu deficītu.
Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija cenu kāpumam pārtikas produktiem, kas saistīts ar šo preču cenu pieaugumu pasaulē. Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas Latvijā gada laikā pieauga par 29 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 7,4 procentpunktiem. Cenas pieauga visiem pārtikas produktiem, lielākā palielinošā ietekme bija maizes un graudaugu, piena, siera un olu, kā arī gaļas un tās izstrādājumu cenu kāpumam. Pārtikas preču cenu vietējās izmaiņas lielā mērā nosaka cenu svārstības pasaulē.
Jau kopš 2020. gada vidus pārtikas cenas pasaulē strauji pieauga, to izraisīja straujš importa pieprasījuma kāpums, pārstrādes un transportēšanas aizkavēšanās Covid-19 izraisītā darbaspēka trūkuma dēļ un augošās jēlnaftas cenas. Situāciju pasliktināja Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gada februārī, viešot bažas par turpmākām pārtikas produktu piegādēm pasaulē, jo gan Ukraina, gan Krievija ir nozīmīgas lauksaimniecības produktu ražotājas. Pārtikas cenas pasaulē strauji pieauga pirmajos gada mēnešos, un martā pārtikas cenu indekss sasniedza jaunu visu laiku augstāko rādītāju. Gada laikā straujākais cenu pieaugums bija piena produktiem un graudaugiem, mērenāks – gaļai un cukuram, turpretī augu eļļām strauji samazinājās.
Kopš 2022. gada aprīļa pārtikas cenas pasaulē pakāpeniski mazinājās, tāpēc kopumā tām gada laikā bija vērojams mērens kritums – par 1 %. Tomēr iepriekšējo gadu straujā kāpuma dēļ cenas joprojām saglabājas augstas. Cenu kritumu kopš aprīļa noteica vājais pieprasījums un spēcīgs ASV dolārs, kā arī nenoteiktība tirgū par turpmāko pieprasījuma virzību straujās inflācijas un ekonomikas lejupslīdes dēļ. 2022. gada decembrī, salīdzinot ar 2019. gada decembri, pārtikas cenas pasaulē kāpušas par 31 %, Latvijā šajā periodā – par 39,8 %.
Liela palielinoša ietekme bija cenu kāpumam ar mājokli saistītiem energoresursiem – elektroenerģijai, gāzei, cietajam kurināmajam un siltumenerģijai, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 6,5 procentpunktiem. Liela nozīme bija valdības ieviestajiem atbalsta pasākumiem energoresursu cenu straujā pieauguma kompensēšanai no 2022. gada 1. janvāra līdz 30. aprīlim un no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim (dabasgāzei jau no 2022. gada 1. jūlija), daļēji kompensējot mājsaimniecībām maksājumus par elektroenerģiju, dabasgāzi un siltumenerģiju un tādējādi bremzējot vēl straujāku cenu kāpumu šajā energoresursu grupā. Lielākā ietekme gada laikā bija praktiski nemitīgajam siltumenerģijas cenu kāpumam līdz pat 75,7 %, kas izskaidrojams ar dabasgāzes un šķeldas cenu palielinājumu.
Tirgū strauji pieaugot apkurei izmantojamo koksnes izstrādājumu cenām, ievērojams bija cietā kurināmā cenu kāpums, kas gada laikā sasniedza 105,2 % un visstraujākais bija aprīlī–jūlijā. Dabasgāzes tarifi tika paaugstināti no 1. janvāra un 1. jūlija, un kopumā dabasgāzes cena gada laikā pieauga par 133,7 %. Šo procesu ietekmēja straujš dabasgāzes cenu kāpums biržā kopš 2021. gada rudens. 2022. gadā cenu kāpums turpinājās, kas lielā mērā bija saistīts ar Krievijas iebrukumu Ukrainā un tam sekojošām sankcijām, kad vairākas valstis slēdza vai ierobežoja Krievijas gāzes importu, turklāt notika arī pašas Krievijas iniciēta gāzes piegādes pārtraukšana. Savukārt mazāku ietekmi atstāja cenu kāpums elektroenerģijai – par 22,9 % gada laikā. Šo rādītāju būtiski ietekmēja valsts sniegtais atbalsts, gan kompensējot maksājumus par sadales un pārvades pakalpojumiem gada sākumā, gan atceļot obligāto iepirkuma komponenti (OIK) no 1. septembra, gan daļēji kompensējot cenu mājsaimniecībām pirmajām 100 kWh no 1. oktobra. Elektroenerģijas cena ļoti strauji pieauga maijā–augustā, reaģējot uz dabasgāzes cenu pieaugumu pasaulē, elektroenerģijas ieguvei nelabvēlīgajiem laikapstākļiem Eiropā un elektroenerģijas pārvades sistēmas šķērsgriezumu jaudas ierobežojumiem starp Latviju un citām valstīm. Minēto apstākļu kopums noteica strauju elektroenerģijas cenu paaugstināšanos biržā. Cenu kāpumu ietekmēja arī cenu paaugstināšana no 1. septembra AS „Latvenergo” klientiem, kas izmanto maksājumus ar fiksēto tarifu.
Pakalpojumiem gada laikā cenas pieauga par 11,5 %, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 3 procentpunktiem. Lielākā ietekme bija ar mājokli saistītiem pakalpojumu (ūdensapgādei, kanalizācijas pakalpojumiem, atkritumu savākšanai), ēdināšanas pakalpojumu un ambulatoro pakalpojumu, galvenokārt zobārstniecības un ārstu speciālistu pakalpojumu sadārdzinājumam, cenas ievērojami palielinājās arī atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot atpūtas un sporta pasākumus, televīzijas abonēšanas maksu, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam, autotransportlīdzekļu apdrošināšanai, kā arī mobilā tālruņa pakalpojumiem.
Degvielai pasaules naftas cenu kāpuma dēļ cenas Latvijā gada laikā pieauga par 17,9%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,2 procentpunktiem. Īpaši strauji degvielas cenas pieauga gada pirmajā pusē, jo naftas cenu kāpums pasaulē pēc krituma 2021. gada pēdējos mēnešos bija ļoti straujš 2022. gada pirmajos mēnešos. Brent naftas cena sasniedza 130 ASV dolāru par barelu, ko galvenokārt ietekmēja naftas ieguvējvalsts Krievijas iebrukums Ukrainā un citu valstu atbildes reakcija: ASV noteiktais Krievijas energoresursu importa aizliegums, Lielbritānijas paziņojums par atteikšanos no Krievijas naftas importa līdz gada beigām, kā arī ES dalībvalstu diskusijas par embargo noteikšanu Krievijas naftas importam.
Kopš gada vidus pasaules naftas cenas bija samazinājušās, decembra vidū Brent naftas cenai noslīdot līdz aptuveni 77 ASV dolāriem par barelu, kas bija zemākais līmenis 12 mēnešu laikā. To galvenokārt izraisīja bažas par nepietiekamu naftas pieprasījumu, izaugsmei palēninoties visās galvenajās ekonomikās, ko ietekmēja arī centrālo banku lēmumi pacelt procentlikmes, lai cīnītos pret inflācijas pieaugumu. Kopumā pasaules naftas cenas 2022. gada decembrī, salīdzinot ar 2021. gada decembri, pieauga par aptuveni 9 %.
Vērā ņemams cenu pieaugums bija arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar mājokļa iekārtu saistītām precēm un mājsaimniecības ierīcēm, personīgās higiēnas precēm un skaistumkopšanas līdzekļiem, apģērbiem un apaviem, kas kopā kopējo cenu līmeni palielināja par 1,6 procentpunktiem.
Šogad patēriņa cenas stabilizēsies. Galvenā ietekme uz cenu izmaiņām joprojām būs saistīta ar energoresursu un pārtikas cenu svārstībām pasaulē, būs vērojama arī to pakārtotā ietekme uz rūpniecības preču un pakalpojumu cenām. Ņemot vērā nenoteikto ģeopolitisko situāciju un inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023. gadā kopumā vidējā gada inflācija paredzama 9 % robežās.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Ieva Šnīdere
Analītikas dienesta analītiķe