Ekonomikas ministre Ilze Indriksone š.g. 18. augustā apmeklēja Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūtu (LU CFI), lai ar zinātniekiem un zinātnes vadītājiem pārrunātu aktualitātes zinātnisko atklājumu komercializēšanā un uzņēmēju inovāciju vajadzību apmierināšanā.
Ekonomikas ministre iepazinās ar institūtā izstrādātajām tehnoloģijām, radītajiem produktiem un institūta nākotnes plāniem.
Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūts ir balsts augsto tehnoloģiju uzņēmumu attīstībai Latvijā. Mani patiesi iepriecina institūta darbības rezultātā tapušie augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumi, kā arī fakts, ka Latvijā radušās inovācijas tiek izmantotas visā pasaulē visdažādākajās jomās - sākot no enerģētikas, kosmosa un valsts aizsardzības, un beidzot ar medicīnu un kultūru,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Institūta paveiktais ir atzinīgi vērtējams, veidojot ciešāku akadēmiskās, zinātniskās un industrijas nozares sadarbību materiālzinātnē caur tehnoloģiju pārneses vienību “Materize”, kā arī veicinot augsto tehnoloģiju nozaru attīstību Latvijā. Institūts nodrošina darbu vairāk kā 300 cilvēkiem. No tiem ap 125 ir zinātņu doktori un ap 80 ir studenti. Šie cilvēki zinātnisko publikāciju ziņā ir divarpus reizes produktīvāki kā citi kolēģi Latvijā. LU CFI ir piesaistījis Latvijai desmitiem miljonu eiro lielu finansējumu no Eiropas Komisijas. Salīdzinot ar universitātēm, zinātniskie institūti ir spiesti vairāk koncentrēties uz sadarbības projektiem, kas veicina to konkurētspēju un likumsakarīgi padara zinātniskos institūtus par līderiem arī sadarbībā ar industriju.
LU CFI direktors Andris Anspoks pateicās par līdzšinējo veiksmīgo sadarbību ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA). I.Indriksone ar A.Anspoku vienojās par nepieciešamību to turpināt veiksmīgai pētniecībai jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei. Tika identificēti arī vairāki izaicinājumi. Pastāv nepieciešamība turpināt rezultatīvo LIAA zinātnes komercializācijas projektu programmu, kas veiksmīgi ļauj pārvarēt tā saucamo “nāves ieleju” starp zinātni un industriju. Sakarā ar straujo biotehnoloģiju un medicīnas tehnoloģiju jomas attīstību valstī ir kritiski nepieciešams izveidot atvērtas piekļuves bioloģijas laboratorijas – tīrtelpas darbam ar šūnām, mikroorganismiem un vīrusiem. Šobrīd pieejamā infrastruktūra ir pilnībā noslogota un ierobežo uzņēmumu attīstību šajā jomā, kā arī pilnībā netiek izmantots Latvijas zinātnieku potenciāls strādāt ar tādām modernām tehnoloģijām kā orgāniem uz čipa. Jāstrādā arī pie konkurētspējīga uzņēmumu attīstības piedāvājuma, jo Latvija šeit konkurē ar citām valstīm. Spilgts piemērs ir kompānija “Groglass”, kas ir pieteikusies uz atbalstu jaunas rūpnīcas izveidē. Uz iespēju sniegt šo atbalstu konkurē arī citas valstis, tostarp Polija, bet nedrīkstētu pieļaut nozīmīgu eksportējošu uzņēmumu aizplūšanu uz ārvalstīm.
Jau ziņots, ka Ekonomikas ministrija, kas tradicionāli veicinājusi uzņēmumu inovāciju spēju kāpināšanu, ir iesaistījusies zinātnes finansēšanā un atbalstā, tostarp piešķirot valsts finansējumu arī pētniecības projektu īstenošanai. Papildus Eiropas Savienības struktūrfondiem nākamo trīs gadu laikā ministrija no valsts budžeta līdzekļiem plāno ieguldīt 12 miljonus eiro, lai īstenotu valsts pētījumu programmu divās Latvijai nozīmīgās un pētniecības tradīcijām bagātās viedās specializācijas jomās: (1) Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija, (2) Fotonika, viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas. Šīm jomām ir augsta pētniecības rezultātu komercializācijas iespējamība, kā arī tajos jau izveidojušies ekselences centri – Baltijas Biomateriālu ekselences centrs (BBCE) un Viedo materiālu pētījumu un tehnoloģiju pārneses ekselences centrs (CAMART²), kuru izveidojis LU CFI.
Vineta Vilistere – Lāce
Ekonomikas ministres padomniece
Sabiedrisko attiecību jautājumos
Mobilais tālrunis: 26399995
E-pasts: Vineta.Vilistere-Lace@em.gov.lv
