Latvija ir spērusi vēsturisku soli, atsakoties no Krievijas dabasgāzes piegādēm ar nākamā gada 1. janvāri, savukārt Eiropas Komisija ir aicinājusi dalībvalstis izstrādāt dabasgāzes taupības pasākumus. Ekonomikas ministrija turpina strādāt vairākos prioritāros virzienos enerģētikas sektorā, lai nodrošinātu gan atbalsta mehānismus gaidāmajai ziemas sezonai, gan arī risinājumus energoapgādes drošībai un neatkarībai ilgtermiņā.
“Valdība ir pieņēmusi kardinālu un stratēģisku pasākumu kopumu turpmākai enerģētikas jomas attīstībai Latvijā. Mēs strādājam pie energoresursu piegāžu un piegādātāju diversifikācijas, vienlaikus piedāvājot kā īstermiņa, tā arī ilgākus atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, uzņēmējiem un pašvaldībām. Esmu gandarīta, ka svarīgākos lēmumus esam pieņēmuši savlaicīgi, ļaujot ātrāk īstenot ne vien stratēģiski nozīmīgus pasākumus enerģētiskās drošības un neatkarības vārdā, bet arī paātrināt procesus atjaunojamo un alternatīvo energoresursu ražošanai”, norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Kā ziņots iepriekš, līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā š.g. 24. februārī, Ministru kabinets (MK) uzdeva AS “Latvenergo” iegādāties 1,8-2,2 TWh sašķidrinātās dabasgāzes (SDG), lai nodrošinātu tūlītēju dabasgāzes energoapgādes drošumu. Ņemot vērās kopējo situāciju energoresursu tirgū, MK uzdeva AS “Latvenergo” nodrošināt arī 1,8-2.2 TWh valsts dabasgāzes drošības rezervju piegādi no Klaipēdas SDG termināla, kas sagaidām š.g. 4.ceturksnī. Savukārt dabasgāzes pārvades sistēmas operators AS “Conexus Baltic Grid” šogad uzsāka iesūknēšanas darbus Inčukalna pazemes gāzes krātuvē jau 26.februārī, lai gan parasti šī sezona tiek uzsākta tikai 1.maijā.
Vienlaikus š.g. sākumā ekonomikas ministrs parakstīja līgumus ar Igaunijas un Lietuvas Republikas valdībām par solidaritātes pasākumiem gāzes piegādes drošības aizsardzībai, kas apliecina valstu gatavību operatīvi sadarboties gāzes piegāžu jomā krīzes situācijā. Turklāt, EM operatīvi uzsāka sarunas par alternatīvām dabasgāzes piegādēm, tai skaitā ekonomikas ministrs š.g. aprīļa sākumā devās vizītē uz ASV, kur tikās ar SDG nozari pārstāvošajiem uzņēmumiem.
Sperot nākamo soli valsts energoapgādes drošībai, aprīļa sākumā MK lēma par pasākumiem naftas produktu drošības rezervju pieejamības nodrošināšanai un naftas produktu apgādes iespējamo traucējumu novēršanai Latvijā.
Ņemot vērā straujo dabasgāzes cenu pieejamības dinamiku, ekonomikas ministre un EM speciālisti aktīvi uzrunāja pašvaldības un siltumapgādes uzņēmumus, aicinot rīkoties proaktīvi un modernizēt siltumapgādes sistēmas, pārejot uz AER, kā arī savlaicīgi iegādāties nākamajai apkures sezonai nepieciešamo energoresursu apjomu, vienlaikus apsverot iespējas ieviest enerģijas taupības pasākumus. Tāpat EM apzināja energoietilpīgos uzņēmumus, lai noskaidrotu to gāzes patēriņu un pieejamību, kā arī alternatīvu energoresursu izmantošanas iespējas.
2022. gada 19. aprīlī MK konceptuāli atbalstīja SDG termināla izveides projekta īstenošanu Latvijā un dabasgāzes piegādes no plānotā Paldiski SDG termināla Igaunijā. Kā nozīmīgs un savlaicīgs jauns infrastruktūras objekts šajā laikā jāmin š.g. 5. maijā atklātais Polijas – Lietuvas gāzes starpsavienojums, kas ļaus dažādot gāzes piegādes visam Baltijas valstu reģionam no jebkuras valsts un ostas Eiropā. Savukārt š.g. 14. jūlijā Saeima pieņēma stratēģisku lēmumu par atteikšanos no Krievijas gāzes iegādes ar 2023. gada janvāri, vienlaikus paredzot iespēju, ka AS “Latvenergo” nepieciešamības gadījumā pārņems saistītos lietotājus – mājsaimniecības.
Ekonomikas ministre: “Latvijas ceļā uz enerģētisko neatkarību un ilgtspēju ir svarīgi iespējami plašāk ieviest atjaunīgos un alternatīvos energoresursus, vienlaikus samazinot dabasgāzes patēriņu, kļūstot maksimāli pašpietiekamiem. Vienlaikus aicinu komersantus būt godprātīgiem un neizmantot šo mums visiem sarežģīto laiku ātras peļņas gūšanai. Lai sniegtu atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, Ekonomikas ministrija jau šobrīd piedāvā un turpinās piedāvāt dažādus atbalsta instrumentus, tai skaitā no Atveseļošanas un noturības mehānisma un ES struktūrfondu jaunā plānošanas perioda finansējuma.”
Lai sniegtu atbalstu pašvaldībām apkurē pāriet no gāzes uz AER kurināmo, š.g. 8.martā MK apstiprināja atbalsta programmu un tās ietvaros jau ir saņemti 72 iesniegumi finansējuma piešķiršanai. Vienlaikus, uzņēmēju atbalstam, š.g. 7.jūnijā MK apstiprināja Atveseļošanas fonda atbalsta programmu, kas palīdzēs uzlabot uzņēmumu energoefektivitāti un ieviest AER.
Savukārt jau no 27.aprīļa iedzīvotājiem ir pieejama ALTUM atbalsta programma privātmāju energoefektivitātes uzlabošanai vai elektroenerģijas ražošanai, uzstādot saules paneļus vai nelielus vēja ģeneratorus. Turklāt, š.g. 14.jūlijā MK apstiprināja Atveseļošanas fonda atbalsta programmu, kas palīdzēs uzlabot daudzdzīvokļu māju energoefektivitāti un ieviest AER.
EM turpina darbu, lai jau drīzumā piedāvātu iedzīvotājiem un uzņēmējiem atbalsta iespējas energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.
Lai nodrošinātu atbalsta mehānismus gaidāmajai ziemas sezonai, MK apstiprināja Labklājības ministrijas sadarbībā ar EM izstrādātos atbalsta pasākumus energoresursu cenu un vispārējās inflācijas pieauguma ietekmes mazināšanai iedzīvotājiem. Cita starpā, tie paredz četrus atbalsta mehānismus iedzīvotājiem, kompensējot pusi no energoresursu sadārdzinājuma – centralizētai siltumapgādei, elektroenerģijai (ja to izmanto apkurē), dabasgāzei un granulām.
Š.g. 22. jūlijā dibināts AS “Latvenergo” un AS “Latvijas valsts meži” kopuzņēmums, lai līdz 2030. gadam īstenotu vēja parka projektu valsts mežos. Tāpat turpinās darbs pie Latvijas un Igaunijas kopēja vēja parka izveides Baltijas jūrā. Turpinās arī sagatavošanas darbi, lai tiktu īstenots nacionālais SDG termināla projekts Latvijā.
Energoresursu alternatīvo risinājumu attīstībai, līdz 2023. gada beigām EM plāno izstrādāt kodolenerģētikas programmu, izvērtējot visus aspektus un drošības riskus.
Turpinot darbu pie energoapgādes drošuma ilgtermiņā, paredzēts īstenot virkni pasākumu energoresursu piegāžu un piegādātāju diversifikācijai, kā arī vienlaicīgi preventīvi tiek strādāts pie krīzes koordinācijas plāna ārkārtas situācijām un nepieciešamajiem tiesiskajiem un administratīvajiem regulējumiem valsts enerģētikas uzņēmumu rīcībai krīzes situācijā.
“Enerģētikas sektorā ir pieņemti daudzi praktiski lēmumi, lai nodrošinātu energoapgādes drošumu gan nākamajā apkures sezonā, gan turpmākajos gados. Vienlaikus energoapgādes drošumu var veicināt arī katra mājsaimniecība un komersants, gan optimizējot enerģijas patēriņu vai domājot par alternatīviem energoresursu ieguves veidiem, gan lielajiem dabasgāzes patērētājiem laikus parūpējoties par dabasgāzes piegādes līgumiem ražošanas nepārtrauktībai,” uzsver ekonomikas ministre.