Šā gada 9. martā Saeima apstiprināja valsts budžetu 2023. gadam. “Ekonomikas ministrijas šī gada galvenais uzdevums ir saistīts ar valsts ekonomisko transformāciju un drošību. Spēcīgas valsts ekonomikas veidošanā nepieciešams ne tikai risināt aktuālos izaicinājumus, bet arī rūpēties par nākotnes iespējām. Turpmāko septiņu gadu laikā ar Atveseļošanas fonda un ES Struktūrfondu daudzgadu budžeta investīcijām tiks sniegts būtisks atbalsts mūsu uzņēmēju produktivitātes, digitalizācijas, eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai.Tāpēc valsts budžeta līdzekļus šogad un arī turpmākajos divos gados primāri ieguldīsim iniciatīvās, kas netiks finansētas no ES līdzekļiem un kas dos ilgtermiņa efektu ekonomiskās drošības stiprināšanai – pasākumos, kas ļaus mūsu uzņēmumiem kļūt spēcīgākiem, straujāk attīstīties un veidot labi apmaksātas darba vietas,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Ekonomikas ministrijas šā gada valsts budžeta prioritārie pasākumi ir ieguldījumi uzņēmumu izaugsmes, konkurētspējas un finanšu pieejamības veicināšanai, inovāciju attīstībai un zinātnes komercializācijai, cilvēkkapitāla un nodarbinātības pārvaldības modeļa pilnveidošanai, jaunuzņēmumu nozares ekosistēmas attīstībai, kā arī mājokļu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai.
Uzņēmumu izaugsmes, konkurētspējas un finanšu pieejamības veicināšanai no valsts budžeta 2023. gadā tiks novirzīti 12,19 miljoni eiro. Kā būtiskākā aktivitāte šajā jomā minama Investīciju fonda darbības turpināšana. Investīcijām lielu, tautsaimniecībai nozīmīgu uzņēmēju uz eksportu vērstu projektu attīstībai paredzēti 70 milj. eiro - 2023. gadā - 10 milj. eiro, 2024. un 2025. gadā – 30 milj. eiro katru gadu. Šogad piešķirtā finansējuma ietvaros papildus plānots atbalstīt 10-11 lielu investīciju projektus, radot papildus vismaz 600 labi apmaksātas darba vietas, palielināt uzņēmumu ieguldījumu apjomu pētniecībā un attīstībā ~ 10 milj. eiro gadā un sasniegt papildus eksporta apjoma pieaugumu ~ 70 milj. eiro apmērā gadā. Kopumā programmā piešķirtā finansējuma ietvaros, kas sasniegs vairāk kā 222 milj. eiro, plānots atbalstīt 32-33 lielu investīciju projektus, radot kopā 2000 jaunradītas labi apmaksātas darba vietas, palielināt uzņēmumu ieguldījumu apjomu pētniecībā un attīstībā ~ 30 milj. eiro gadā un sasniegt eksporta apjoma pieaugumu ~ 500 milj. eiro apmērā gadā. Vienlaikus šogad 2,19 milj. eiro paredzēti eksporta darījumu apdrošināšanas pakalpojumu nodrošināšanai Latvijas uzņēmumiem, nodrošinot atbalstu eksporta darījumiem par 200 milj. eiro.
Inovāciju sekmēšanā, zinātnes ieguldījumam ekonomikā un cilvēkkapitāla attīstībai 2023. gadā paredzēts papildu finansējums 2,87 milj. eiro apmērā. Inovāciju fonda iniciatīvas tālākai attīstīšanai jeb agrīnas stadijas pētniecības projektiem ar komercializācijas potenciālu paredzēti 2 milj. eiro, vienlaikus paredzot, ka arī 2024. gadā un 2025. gadā šim mērķim no valsts budžeta tiks atvēlēti 4 milj. eiro gadā. Inovāciju fonda iniciatīvas sāktas jau 2022. gada nogalē un šobrīd jau atbalstīti divi projekti, katrs 5,7 milj. eiro apmērā ar īstenošanas periodu līdz 2024. gadam. Viens no atbalstītajiem projektiem tiek īstenots viedās specializācijas jomā “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija”, bet otrs viedās specializācijas jomā “Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas”. Ar 2023., 2024. un 2025. gadam paredzēto papildu piešķirto finansējumu paredzēts iedzīvināt projektu pieeju, kas sniegtu iespēju projektiem paredzēto finansējumu plānot ilgtermiņā, kā arī nodrošinātu iespēju izveidot projektu konsorcijus jeb platformas, pielietot elastību piemērotāko apakšprojektu izvēlē konsorcijam noteikto valstiska un misijas pieejā balstīta mērķa sasniegšanai.
Cilvēkkapitāla un nodarbinātības pārvaldības modeļa pilnveidošanai, sekmējot Latvijas uzņēmumu izaugsmi un eksportspēju, nodrošinot augsti kvalificētu un profesionāli sagatavotu darbaspēku, šogad paredzēti 675,3 tūkst. eiro, savukārt 2024.g. – 759,8 tūkst. eiro un 2025.g. – 844,3 tūkst. eiro. Šajā jomā tuvāko 3 gadu laikā plānots ieviest cilvēkkapitāla jautājumu pārvaldības modeli, izstrādāt Nacionālā cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju un nodrošināt mūžizglītības apmācību programmu absolventu monitoringu.
Latvijas ekonomikas stiprināšanai ir svarīgi inovatīvi jaunuzņēmumi, kas spēj strauji izaugt par eksportspējīgiem uzņēmumiem. Jaunuzņēmumu nozares ekosistēmas attīstībai papildu tiks novirzīti 200 tūkst. eiro, kuru ietvaros šogad plānots nodrošināt Startup datubāzes analītiku, organizēt Startup Day & Startup Awards pasākumu, TechChill 2023 – Baltijas vadošo trīs dienu konferenci, Startup BBQ pasākumu, Ekosistēmas izglītošanas/tīklošanās pasākumus, hakatonus, īstenot Office hours mentoringa programmu, Latvijas valsts tēla popularizēšanu ārzemēs, ārzemju investoru un mediju uzmanības piesaistei, Biznesa eņģeļu apmācības, nodrošināt ikmēneša konsultācijas un investīciju sesijas, inovāciju ekosistēmas darba semināru, kā arī organizēt Latvijas privātā un riska kapitāla asociācijas pasākumus vietējo fondu kvalifikācijas celšanai un iespējamo investoru intereses veicināšanai šajos fondos.
Mājokļu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai Saeima atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu mājokļu garantiju atbalsta programmas un atbalsta programmas “Balsts” turpināšanai – šim gadam 3 milj. eiro apmērā, savukārt 2024. un 2025. gadam – 3,6 milj. eiro katru gadu. Kā zināms, šīs Altum īstenotās atbalsta programmas nodrošina atbilstošu mājokli ģimenēm ar bērniem, samazinot pirmās iemaksas apjomu, lai saņemtu kredītu mājokļa iegādei. Programmu ietvaros tuvāko trīs gadu laikā paredzēts atbalstīt 1500 daudzbērnu ģimenes, piešķirot subsīdijas «Balsts», kā arī vairāk kā 6000 ģimenes ar bērniem, piešķirot garantijas.
Savukārt, Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) tālākai attīstībai un pakalpojumu modernizēšanai šogad paredzēti 2,33 milj. eiro, savukārt 2024. un 2025. gadā – 2,6 milj. eiro ik gadu. BIS funkcionalitāte tiek pastāvīgi attīstīta un papildināta. No 2019. gada oktobra BIS nodrošina pilnībā digitālu būvniecības procesa dokumentācijas apriti, tādējādi Latvijai izvirzoties starp nozares digitalizācijas līderēm Eiropā. Pērn izstrādāta funkcionalitāte ēkas ekspluatācijas procesu nodrošināšanai un ēku pārvaldīšanai. Būvniecības kontroles kvalitātes paaugstināšanai ir radīta iespēja pārlūkot trīs dimensiju būvju informācijas modeļus (BIM). Lai uzlabotu dzīvojamo māju pārvaldīšanas procesu, nodrošinātu pārvaldnieku godīgas konkurences apstākļus, kā arī dzīvokļu īpašnieku brīvu un drošu savas mājas ekspluatācijas dokumentācijas glabāšanu un pieejamību vienuviet, izstrādāta arī Mājas lietas funkcionalitāte. Turpmākajos trijos gados BIS attīstība ir paredzēta trīs galvenajos virzienos - būvniecības procesu automatizācijā, BIS lietojamības uzlabošanā un BIS ātrdarbības veicināšanā.
Pirmo reizi budžetā ir paredzēti arī līdzekļi iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības rūpniecības precēm valsts apdraudējumu gadījumā, paredzot veikt centralizētu preču iepirkumu un decentralizētu preču glabāšanu un sadali pašvaldībās. Šim mērķim šā gada budžetā paredzēti 6,22 milj. eiro, vienlaikus paredzot, ka turpmākajos divos gados valsts finansējums šim mērķim tiktu dubultots.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
prese@em.gov.lv