Šā gada 6. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikumu, atbalstot trīs ministru – ekonomikas, izglītības un zinātnes, un labklājības – vienošanos pārveidot līdzšinējo Nodarbinātības padomi, mainot padomes nosaukumu un precizējot funkcijas, veidojot ciešāku sasaisti ar šīs valdības deklarācijā dotajiem uzdevumiem darbaspēka jautājumu pārvaldības un cilvēkkapitāla attīstības jomā.
Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikums nosaka Padomes funkcijas, uzdevumus un tiesības, darba organizāciju un lēmumu pieņemšanas kārtību. Cilvēkkapitāla attīstības padome būs koleģiāla institūcija, kas izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, kas dotu labumu sabiedrībai kopumā. Padomes priekšsēdētājs būs ekonomikas ministrs.
Jaunā ģeopolitiskā realitāte, digitālo tehnoloģiju attīstība, globalizācija, automatizācija, darbaspēka novecošanās – šīs pārmaiņas būtiski ietekmē darbavietas, rūpniecības un pakalpojumu nozares, uzņēmējdarbības modeļus, ekonomiku, sabiedrību un ik katru tās indivīdu. Ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un transformācijai nepieciešams nodrošināt darbaspēku augošajām un produktīvām nozarēm, kas pieprasa aizvien jaunas prasmes un zināšanas. Stiprinot līdzšinējo sadarbību un definējot jaunus mērķus, Cilvēkkapitāla attīstības padome dos pienesumu starpministriju sadarbības uzlabošanai un efektīvākai resursu izlietošanai,” uzsver ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
Padomes darbā paredzēts pieaicināt arī citu ministriju, sadarbības partneru, nevalstisko organizāciju un citu institūciju pārstāvjus un speciālistus, kas ir eksperti konkrētajos darba kārtības jautājumos.
Padomei būs šādas galvenās funkcijas:
-
izvērtēt situāciju darba tirgū un darba tirgus attīstības scenārijus un prognozes, tai skaitā bezdarba situāciju un tās ietekmi uz dažādu iedzīvotāju grupu konkurētspēju darba tirgū;
-
konsultējoties ar sociālajiem partneriem un citām nevalstiskajām organizācijām, noteikt cilvēkkapitāla attīstības stratēģiskos mērķus un rīcības virzienus minēto mērķu sasniegšanai, sagatavojot priekšlikumus par atbalsta pasākumiem cilvēkkapitāla attīstīšanai, kā arī veikt uzraudzību par paveikto izvirzīto mērķu sasniegšanā;
-
izvērtēt Ekonomikas ministrijas, Labklājības ministrijas un Izglītības un zinātnes ministrijas padotības iestāžu (Centrālās statistikas pārvaldes, Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts izglītības attīstības aģentūras un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras) funkcijas un uzdevumus mūžizglītības, darba tirgus un nozaru konkurētspējas veicināšanas jomā, un sniegt priekšlikumus to efektīvākai īstenošanai, lai sekmētu piedāvāto (pieaugušo) mācību pārraudzību un mācību kvalitāti un efektivitāti;
-
sagatavot priekšlikumus par pieaugušo izglītības mācību virzieniem, kurus līdzfinansē valsts budžets un Eiropas Savienības fondi;
-
izvērtēt un sagatavot priekšlikumus kvalitātes prasībām pieaugušo izglītības pakalpojumu sniedzējiem;
-
sagatavot priekšlikumus iekļaušanai tiesību aktu projektos un politikas plānošanas dokumentos par mūžizglītību, nodarbinātību un tautsaimniecības konkurētspēju saistīto jautājumu risināšanai;
-
nodrošināt prioritāro risinājumu ieviešanu cilvēkresursu pieejamības veicināšanai īstermiņā.
Detalizēti ar Ministru kabineta noteikumu projektu "Cilvēkkapitāla attīstības padomes nolikums" var iepazīties Tiesību aktu portālā.
Viens no galvenajiem uzņēmēju izaicinājumiem Latvijā šobrīd ir atbilstoša darbaspēka pieejamība, arī dēļ darbaspēka novecošanās. Ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei un transformācijai nepieciešams nodrošināt darbaspēku augošajām un produktīvām nozarēm. Līdz 2030. gadam paredzamas šādas būtiskākās darba tirgus neatbilstības:
-
iztrūkums pēc augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, IKT un inženierzinātņu speciālistiem ~9,1 tūkst.;
-
augstākās kvalifikācijas darbaspēka pārpalikums ar izglītību sociālās un humanitāras zinātnēs ~26,5 tūkst.;
-
iztrūkums pēc darbaspēka ar profesionālo vidējo izglītību. ~69 tūkst., it īpaši inženierzinātnēs un ražošanā;
-
darbaspēka pārpalikums ar vidējo vispārējo izglītību, pamatizglītību un zemāku izglītības līmeni ~95,8 tūkst.
Informatīvais ziņojums par vidēja un ilgtermiņa darba tirgus prognozēm publicēts Ekonomikas ministrijas tīmekļa vietnē. Detalizēti ar darba tirgus prognozēm, ekonomikas izaugsmes scenārijiem un demogrāfijas prognozēm iespējams iepazīties vietnē: https://prognozes.em.gov.lv.
Kā zināms, Deklarācijā par šīs valdības darbību ietverta apņemšanās uzlabot darbaspēka jautājumu pārvaldību, darbaspēka pieejamību, kā arī prasmju un mūžizglītības politiku. Paredzēts arī izstrādāt un īstenot datos balstītu Nacionālo cilvēkkapitāla attīstības stratēģiju, tostarp atbalstīt augsti kvalificēta un profesionāli sagatavota darbaspēka piesaisti, īpaši veicinot tautiešu remigrāciju, kā arī zināšanu pārnesi un pārkvalifikācijas programmas darba tirgū pieprasītajām prasmēm, lai nodrošinātu Latvijas uzņēmumu izaugsmi un eksportspēju. Vienlaikus iecerēts sekmēt cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes pieprasījumam un tautsaimniecības transformācijai uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu, izmantojot Latvijas augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventu, apmācību programmu dalībnieku monitoringu un pilnveidojot pārkvalifikācijas, profesionālās pilnveides un mūžizglītības sistēmu, līdzekļus novirzot apmācību finansēšanai, kas dod labumu Latvijas tautsaimniecībai un sabiedrībai kopumā.
Nodarbinātības padome trīs ministru - ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības - sastāvā tika izveidota 2016. gadā, lai veicinātu izmaiņas darba tirgū, nodrošinot tautsaimniecībai nepieciešamos speciālistus tādējādi sekmējot ekonomikas izaugsmi. Cilvākkapitāla attīstības padome pārņem Nodarbinātības padomes funkcijas ar mērķi saskaņot starpresoru sadarbību darba tirgus reformu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā un tādējādi mazināt neatbilstības Latvijas darba tirgū, kā arī nodrošināt darba pēctecību mainoties Ministru kabineta sastāvam.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa