2024. gada 18. jūnija sēdē Ministru kabinets apstiprināja ilgtermiņa valsts pētījumu programmu, nosakot tās ietvaru - virsmērķi, mērķi un uzdevumus, kā arī īstenošanas termiņu, finansējumu un sasniedzamos rezultātus.
Neraugoties uz to, ka kopējie pētniecības un attīstības (P&A) izdevumi Latvijā nedaudz pieaug, tomēr ir nepieciešami papildu stimuli ne vien uzņēmumu ieguldījumu P&A sekmēšanai, bet arī apņēmīgas rīcības valsts ieguldījumiem, turklāt šos ieguldījumus plānojot ar ilgtermiņa pieeju. Viens no veidiem kā paaugstināt valsts ieguldījumus P&A ir nozaru ministriju veidotas valsts pētījumu programmas (VPP), kas ir valsts pasūtījums pētniecības darbu veikšanai, lai radītu jaunas zināšanas, prasmes un inovācijas, attīstītu jaunus produktus, procesus un pakalpojumus, tostarp attīstītu cilvēkresursus nozaru problēmu risināšanai.
Ekonomikas ministrijā saskatījām nepieciešamību mainīt VPP modeli, nodrošinot, ka komerciālas ievirzes VPP tiek īstenotas ar ilgtermiņa pieeju, centrā izvirzot platformu modeli – pētniecības organizāciju un platformas sadarbības partneru apvienības, kas īsteno valsts pasūtījumu un uzrauga šajās platformās iesniegto un atbalstīto projektu īstenošanas gaitu. Turklāt platformu darbā paredzēts iesaistīt arī Latvijas industriju, kurai būtu iespēja definēt zinātniskās problēmas, kuru risināšanai nepieciešama agrīnas stadijas pētniecība, kas nodrošina, ka platformu darbs var sniegt ieguldījumu arī Latvijas industrijai, ja tā izrādīs interesi par pētniecības rezultātiem un būs gatava šos rezultātus iegādāties un komercializēt pēc projektu īstenošanas,” uzsver ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Ņemot vērā, ka Ministru kabinets iepriekš ir apstiprinājis Ekonomikas ministrijas piedāvājumu ieviest ilgtermiņa valsts pētījumu programmas modeli, kas balstīts uz platformu un platformu projektu pieeju, paredzēts izveidot un uzsākt ilgtermiņa valsts pētījumu programmas “Inovāciju fonds – ilgtermiņa pētījumu programma” īstenošanu.
Šī pieeja paredz ieviest pētniecības organizāciju veidotas sadarbības platformas, platformās atlasīt projektus un pielietot elastību platformu projektu uzraudzībā. Tas sniegs iespēju platformu darbu plānot ilgtermiņā, kā arī noteikt konkrētākus mērķus, kuri būtu svarīgi gan valstisko mērķu sasniegšanai, gan arī RIS3 jomu “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija” un “Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas” attīstībai. Minētām RIS3 jomām ir gan augsts zinātnes un komercializācijas potenciāls, gan arī plašas iestrādnes tehnoloģiju attīstībā, kuru turpmākai attīstīšanai nepieciešama ilgtermiņa finansējuma pieeja.
Ilgtermiņa programmas mērķis ir attīstīt akadēmiskās pētniecības un pielietojamās zinātnes kompetences inovatīvu un komercializējamu produktu un tehnoloģiju izstrādei ciešā sadarbībā ar Latvijas biomedicīnas, medicīnas tehnoloģiju, farmācijas, fotonikas, viedo materiālu, elektronikas, elektortehnikas, tehnoloģiju un inženiersistēmu nozarēm.
Paredzēts, ka ilgtermiņa programmas īstenošanas laikā līdz 2032. gadam tiks izstrādātas vismaz 45 tehnoloģijas, tai skaitā prototipi, kā arī vismaz 5 jaunas komercializācijā nodotas tehnoloģijas, tai skaitā prototipi, kā, piemēram, noslēgts intelektuālā īpašuma licences vai nodošanas līgums; izveidots viens spin-off uzņēmums; noslēgts sadarbības līgums ar uzņēmumu par tehnoloģijas izstrādi, ražošanu vai izplatīšanu; pārdots patents u.c.
Kā galvenie ilgtermiņa programmas uzdevumi biomedicīnas, medicīnas tehnoloģijas, farmācijas jomā ir noteikta terapijas pieejamības uzlabošana dzīvildzes un darbspējas pieaugumam, attīstot zāļu, to transportformu un vakcīnu ražošanas tehnoloģijas, īstenojot zāļvielu pārprofilēšanu, jaunu zāļu atklāšanu un attīstības pētījumus, kā arī identificējot jaunus biomarķierus un attīstot precīzijas medicīnas risinājumus. Savukārt fotonikas un viedo materiālu, tehnoloģiju un inženiersistēmu jomā kā galvenie uzdevumi ir noteikti optikas, fotonikas, mikroelektronikas, mikrofluīdikas ierīču, viedo materiālu, datu pārraides un sakaru tehnoloģiju, sensoru un inženiersistēmu, robotikas un nākotnes lietu interneta risinājumu attīstīšana.
Programmas kopējais finansējums laikposmam no 2024. gada līdz 2026. gadam ir 22 milj. eiro. Programmu finansē no Ekonomikas ministrijai valsts budžeta programmai 35.00.00 "Valsts atbalsta programmas" piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.
Programmu paredzēts īstenot posmos, 2026. gadā pagarinot to tālākai īstenošanai līdz 2029. gadam, savukārt 2029. gadā pagarinot tālākai īstenošanai līdz 2032. gadam atbilstoši Ekonomikas ministrijas valsts budžeta paredzētajam finansējumam, kā arī, ja iepriekšējā programmas īstenošanas periodā tiks sasniegti noteiktie starpposma perioda darbības rezultāti.
Kā zināms, 2022. gada beigās Ekonomikas ministrija uzsāka īstenot valsts pētījumu programmu “Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma” RIS3 jomās “Biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija” un “Fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas”. Saskaņā ar konkursa rezultātiem tika atbalstīti un šobrīd tiek īstenoti divi projekti, katrs 5,7 milj. eiro apmērā.
Vienlaicīgi ar ilgtermiņa programmu, Ministru kabinets apstiprināja precizējumus Ministru kabineta 2022. gada 26. aprīļa rīkojumā Nr. 285 "Par valsts pētījumu programmu "Inovāciju fonds – nozaru pētījumu programma""", kas paredz novirzīt finansējumu ilgtermiņa valsts pētījumu programmas izveidei 2024. gadā 4 000 000 eiro un 2025. gadā 6 000 000 eiro apmērā.
Plašāk ar apstiprināto ilgtermiņa pētniecības programmu var iepazīties vienotajā Tiesību aktu portālā.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa