Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem šī gada 1.ceturksnī IKP salīdzināmās cenās bija par 0,1% lielāks nekā pirms gada. Lai arī IKP kāpums ir bijis salīdzinoši mērens, tas ir vērtējams pozitīvi, ņemot vērā joprojām lielo ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību reģionā.
Cenu pieauguma tempi ir mērenāki nekā algu kāpums, stiprinot iedzīvotāju pirktspēju. Tomēr mājsaimniecību patēriņa pieaugums ir neliels – 1.ceturksnī privātais patēriņš bija tikai par 0,7% lielāks nekā pirms gada.
Straujš kritums 1.ceturksnī ir bijis investīcijās. Ieguldījumi bruto pamatkapitāla veidošanā gada griezumā samazinājās par 9,3%, ko daļēji var skaidrot ar augstās bāzes efektu. Mājokļos, ēkās un būvēs investīcijas samazinājās par 5,5%, ieguldījumi mašīnās un iekārtās samazinājās par 14,6%, tai skaitā transportlīdzekļos par 7,8%. Mazāk nekā pirms gada bija investēts arī intelektuālā īpašuma produktos – samazinājums par 9 procentiem.
Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 1.ceturksnī bija par 3,1% mazāki nekā pirms gada. Lielāks kritums bija pakalpojumu eksportam - par 7,4%. Preču eksporta apjomi salīdzināmās cenās 1.ceturksnī saruka par 1,1%. Galvenās eksporta preces bija koks un koka izstrādājumi, minerālie produkti, elektroierīces un elektroiekārtas. Arī importa apjomi šogad 1.ceturksnī bija mazākā apjomā nekā pirms gada. Šogad 1.ceturksnī imports samazinājās par 6,4%. Eksporta-importa saldo faktiskajās cenās bija -1,3% no IKP jeb par 3,3 procentpunktiem zemākā līmenī nekā pirms gada.
Nozaru griezumā kopējā pievienotā vērtība 1. ceturksnī samazinājās par 0,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada 1.ceturksni. Samazinājumu lielā mērā noteica kritums ražošanas nozarēs – par 1,1%, tai skaitā apstrādes rūpniecībā – par 5,3%. Apstrādes rūpniecības samazinājumu galvenokārt ietekmēja kritums kokapstrādē (-1,5%), metāla izstrādājumu ražošanā (-11,5%) un nemetālisko minerālu ražošanā (-11,2%). To daļēji kompensēja ražošanas apjomu kāpums ķīmiskās rūpniecības (9,2%) un pārtikas ražošanas (1,8%) nozarēs. Būvniecības nozarē pēc strauja apjoma kāpuma 2023.gadā šī gada 1.ceturksnī ir vērojams ražošanas apjomu kritums – par 5,5% Būtisks samazinājums 1.ceturksnī ir bijis ēku būvniecībā – par 22%, ko nespēja kompensēt apjomu pieaugums citās būvniecības apakšnozarēs.
Pakalpojumu nozarēs kopumā ražošanas apjomi šī gada 1.ceturksnī saglabājās iepriekšējā gada 1.ceturkšņa līmenī. Tomēr atsevišķās nozarēs ir vērojams kritums – tirdzniecības nozarē par 1,7%, transporta un uzglabāšanas nozarē par 9%, izmitināšanas un ēdināšanas nozarēs attiecīgi par 1% un 1,3% un IKT nozarē pakalpojumu samazinājums par 3,2%. Šogad 1.ceturknī, salīdzinot ar pagājušā gada atbilstošo periodu, apjomu pieaugums bija sabiedrisko pakalpojumu nozarēs, tai skaitā valsts pārvaldes un aizsardzības nozarē par 9,7%, izglītības nozarē par 7,1%, veselības un sociālās aprūpes nozarē par 7,5%.
Sagaidāms, ka ģeopolitiskā nenoteiktība un vājš ārējais pieprasījums turpinās ietekmēt ekonomisko attīstību. Visticamāk gada pirmajā pusē būs vērojami mēreni ekonomikas izaugsmes tempi. Ekonomikas ministrija prognozē, ka kopumā 2024.gadā IKP varētu pieaugt par 1,8 procentiem.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Staņislavs Skribāns
EM Analītikas dienesta analītiķis