Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma datiem 2023. gada 1. ceturksnī bija nodarbināti 880,4 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem. Salīdzinot ar 2022. gada 1. ceturksni, nodarbināto skaits vecumā no 15 līdz 74 gadiem ir audzis par 1.2% jeb 11,1 tūkstoti. Savukārt nodarbinātības līmenis starp iedzīvotājiem atbilstošā vecuma grupā pieauga līdz 63,7% - par 0,5 procentpunktu pārsniedzot iepriekšēja gada 1. ceturkšņa rādītāju.
Jāatzīmē, ka nodarbināto skaita pieaugumu turpina ietekmēt gan zemās bāzes efekts (2023. gada 1. ceturksnī nodarbināto skaits joprojām bija par 21,1 tūkstoti jeb 3,6% mazāks nekā attiecīgi 2020. gada 1. ceturksnī), gan arī arvien plašāka Ukrainas bēgļu nodarbinātība.
Līdz ar nodarbinātības pieaugumu, kopumā turpina samazināties arī bezdarba rādītāji. Bezdarba līmenis 2023. gada 1. ceturksnī samazinājās līdz 6,4%, kas bija par 0,9 procentpunktiem mazāks rādītājs nekā attiecīgi 2022. gada 1. ceturksnī (7,3%). Kopumā 1. ceturksnī darba meklējumos bija 59,8 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, kas ir par 12,1% jeb 8,2 tūkstošiem mazāk nekā 2022. gada 1. ceturksnī.
Aktivitāšu pieaugums darba tirgū kopumā atstāj pozitīvu ietekmi arī uz darba tirgus piedāvājuma pusi. Iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis 2023. gada 1. ceturksnī palielinājās līdz 68,3%, kas bija par 0,1 procentpunktu augstāks rādītājs nekā attiecīgi 2022. gada 1. ceturksnī, tādejādi sekmējot kopējā darbaspēka piedāvājuma pieaugumu. 2023. gada 1. ceturksnī ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem kopumā palielinājās līdz 940,2 tūkstošiem, kas bija par 2,9 tūkstoti jeb par 0,3% augstāks rādītājs nekā attiecīgi 2022. gada atbilstošajā periodā.
Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita dinamiku 2023. gada 1. ceturksnī labvēlīgi ir ietekmējis arī iedzīvotāju skaita pieaugums ekonomiski aktīvajās vecuma grupās. 2023. gada 1. ceturksnī iedzīvotāju skaits vecumā no 15-74 gadiem palielinājās par aptuveni 6,4 tūkstošiem, salīdzinot ar 2022. gada 1. ceturksni. Jāatzīmē, ka līdzīgi kā uz nodarbināto skaita dinamiku, arī iedzīvotāju skaita izmaiņas darbaspējas vecumā lielā mērā nosaka Ukrainas kara bēgļu plūsmas pieaugums kopš aizvadītā gada sākuma.
Lai arī situācija Latvijas darba tirgū turpina uzlaboties, tomēr jāatzīmē, ka uzlabojumi kopumā ir lēnāki nekā kaimiņos. Nodarbinātības līmenis Latvijā 2023. gada 1. ceturksnī bija par 5,7 procentpunktiem zemāks nekā Igaunijā (69,4%), bet par 0,4 procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā (64,1%). Tāpat arī bezdarba līmenis Latvijā 1. ceturksnī saglabājās par vidēji 1,1 procentpunktu augstāks nekā Igaunijā (5,3%), bet par 1,3 procentpunktiem zemāks nekā Lietuvā (7,7%).
Ņemot vērā ekonomikas izaugsmes tempu palēnināšanos, kopumā situācija Latvijas darba tirgū 2023. gadā saglabāsies nogaidoša. Neliels aktivitāšu pieaugums darba tirgū turpināsies palielinoties sezonālam darbaspēka pieprasījumam, tomēr līdz ar zemās bāzes efekta izsīkšanu un nodarbinātībai pietuvojoties savam potenciālam, būtisks jaunu darbavietu un nodarbinātības palielinājums kopumā gada griezumā vairs nav sagaidāms. Kopumā bezdarba līmenis 2023. gadā varētu samazināties līdz vidēji 6,1%, savukārt nodarbināto skaits saglabāsies tuvu 2022. gada līmenim.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Normunds Ozols
Analītikas dienesta vecākais ekonomists