Preču enerģijas patēriņš būtiski ietekmē kā dabas resursu un enerģijas patēriņu, tā arī iedzīvotāju maksājumus par patērēto enerģiju. Ar mērķi nodrošināt ilgtspējīgu attīstību un mazināt energoietilpīgu preču ietekmi uz vidi, Eiropas Savienībā šobrīd tiek pārskatīti noteiktu preču grupu ekodizaina un energomarķējuma noteikumi.
Pārskatītais regulējums paredz uzlabot energomarķējuma skalu, kas ļaus patērētājiem vieglāk identificēt energoefektīvākas preces. Savukārt izmaiņas ekodizaina noteikumos paredzēs ražotājiem jau preču izstrādes stadijā vairāk pievērsties izmantoto materiālu, funkcionalitātes uzlabošanas un resursu efektivitātes prasībām, lai sasniegtu augstākus preču energoefektivitātes un ilgtspējības rādītājus.
Tiek prognozēts, ka līdz ar jauno ekodizaina un energomarķējuma noteikumu ieviešanu primārās enerģijas ietaupījums gadā Eiropas Savienībā varētu sasniegt 175 Mtoe (Miljons tonnu naftas ekvivalenta). Tas nozīmē, ka viena mājsaimniecība elektroenerģijas rēķinos gadā varēs ietaupīt 490 eiro.
Paredzēts, ka jaunie noteikumi sekmēs efektīvu resursu un materiālu izmantošanu ražošanas procesā, kā arī veicinās enerģiju patērējošo preču ilgtspēju un pārstrādājamību.
Katras preču grupas izvērtēšanā un noteikumu izstrādes procesā Eiropas Komisija konsultējas gan ar Eiropas Savienības nozaru asociācijām, gan uzņēmējiem un dalībvalstīm, lai pārskatītie ekodizaina un enegomarķējuma noteikumi būtu ne tikai atbilstoši mūsdienu tehnoloģiskajam progresam, bet arī neradītu pārlieku slogu saistītajām nozarēm un uzņēmējiem.
Šobrīd pārskatīšanas stadijā ir šādas preces un preču grupas (preces, kurām jau līdz šim tika piemērots regulējums): televizori un elektroniskie displeji, apgaismojuma preces, saldēšanas iekārtas mājsaimniecībām, trauku un veļas mazgājamās mašīnas un žāvētāji mājsaimniecībām, datori un datoru serveri, ārējie barošanas avoti, elektriskie motori, ūdens un cirkulācijas sūkņi, transformatori, putekļu sūcēji, telpu un ūdenssildītāji, lokālie telpu sildītāji, ventilācijas iekārtas, gaisa kondicionētāji un komforta ventilatori.
Savukārt izvērtēšanas stadijā šobrīd ir šādas preces un preču grupas (preces, kurām tiek veikts ietekmes izvērtējums par iespējamu regulējuma piemērošanu): komerciālās dzesēšanas iekārtas, kompresori, logi, metināšanas aprīkojums, profesionālās veļas mazgājamās mašīnas, žāvētāji un trauku mazgājamās mašīnas, uzņēmumu serveri, datu uzglabāšanas iekārtas un palīgiekārtas, ar ūdeni saistīti ražojumi, viedās ierīces un apgaismojuma vadības sistēmas.
Papildus vēl plānoti izvērtējumi par regulējuma attiecināšanu uz ēku automātikas un vadības sistēmām, elektriskajām tējkannām, roku žāvētājiem, liftiem, saules paneļiem un invertoriem, augstspiediena tīrītājiem un saldēšanas tvertnēm.
Ekodizains ir sistemātiska metode, ar ko tiesību aktos tiek noteiktas vides prasības, kas ražotājiem ir jāievēro preču izstrādes procesā. Enerģiju patērējošām precēm ietekme uz vidi vairāk nekā 80% apmērā jau tiek noteikta to izstrādes stadijā, tādēļ ir svarīgi, izstrādājot preces, samazināt to ietekmi uz vidi visā preču aprites cikla laikā (materiālu efektivitāte, ilgtspējība, pārstrāde). Vienlaikus, jāņem vērā arī citas prasības precēm, tādas, kā funkcionalitāte, kvalitāte, drošums, cena, piemērotība ražošanai, ergonomiskās un estētiskās īpašības.
Savukārt, energomarķējums nodrošina vienveidīgu un saskaņotu marķējumu visām viena veida precēm, lai patērētājam nodrošinātu vienotu un saprotamu informāciju par preču enerģijas un citu resursu patēriņu.
Vairāk informācijas par ekodizaina un energomarķējuma regulējuma ietekmes izvērtējumu, pārskatīšanā un izstrādē esošajiem tiesību aktiem katrai no preču grupām, kā arī biežāk uzdotajiem jautājumiem saistībā ar jauno regulējumu var iegūt Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē.
Papildu informāciju Ekonomikas ministrijā var iegūt zvanot uz ministrijas ES un ārējo ekonomisko attiecību departamenta ES preču un pakalpojumu tirgus nodaļu, tālrunis 67013238.
Atgādinām, ka Latvijā tirgus uzraudzību par precēm un pakalpojumiem, kā arī par ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju sniegtās informācijas atbilstību normatīvo aktu prasībām kontrolē Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa