Š.g. 1.decembrī Briselē norisinājās ES Konkurētspējas ministru padomes sēde, kurā tika izskatīti iekšējā tirgus un rūpniecības jautājumi, kā arī pieņemti lēmumi par vairāku jaunu normatīvo aktu virzīšanu turpmākām diskusijām ar Eiropas Parlamentu. Latvijas viedokli sanāksmē pauda Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda.
Sanāksmes laikā dalībvalstu ministri apstiprināja vispārējo pieeju priekšlikumiem jaunai Regulai, ar ko izveidos pasākumu sistēmu Eiropas pusvadītāju ekosistēmas stiprināšanai jeb Mikroshēmu aktu. Tas paredz plašu pasākumu kopumu un vairāk kā 43 miljardu eiro publisko un privāto investīciju piesaistīšanu. Pusvadītāju mikroshēmas ir digitālās ekonomikas centrālais elements, ko izmanto dažādos digitālos produktos, kurus lietojam ikdienā, kā arī ir būtisks virzītājspēks nākotnes tehnoloģiju attīstībai. Pēdējā gada laikā Eiropa ir piedzīvojusi piegādes traucējumus, izraisot deficītu vairākās ekonomikas nozarēs.
Regulas priekšlikumi uzlabos ES piegāžu drošību, noturību un novērsīs pusvadītāju trūkumu, kā arī stiprinās Eiropas vadošo lomu tehnoloģiju jomā. Mikroshēmu akts palīdzēs nodrošināt, ka Eiropai ir nepieciešamie rīki, prasmes un tehnoloģiskās spējas, lai kļūtu par šīs nozares līderi ne tikai pētniecībā un tehnoloģijās, bet arī progresīvu mikroshēmu izstrādē, ražošanā un iepakošanā.
Latvija atbalsta Regulas priekšlikumu apstiprināšanu un uzskata, ka Mikroshēmu akta pieņemšana var sniegt ieguldījumu Latvijas pusvadītāju ekosistēmas straujākā attīstībā, nodrošinot gan vajadzīgo tiesisko ietvaru, gan finansiālo atbalstu. Atbalstāma ir arī iecere priekšlikuma ietvaros attīstīt pusvadītāju dizaina, tehnoloģiju pilotēšanas un prasmju pilnveides darbības, kuras paredzēts īstenot caur pusvadītāju jomā specializētu kompetenču centru izveidi ES dalībvalstīs. Turklāt Latvija ir spērusi jau nākamo soli, š.g.30. novembrī parakstot sadarbības memorandu par mikroshēmu ražotnes attīstību starp valsts pārvaldes iestādēm, zinātniskajām institūcijām un IKT nozares uzņēmumiem. Detalizētāk par memorandu šeit.
Tāpat sēdes laikā ministri apstiprināja vispārējo pieeju jaunai Regulai par amatniecības un rūpniecības izstrādājumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas paredz izveidot vienotu ES reģistru šādām norādēm. Tādējādi tiks uzlabota konkrēto izstrādājumu aizsardzība ES teritorijā, tai skaitā pret viltošanu. Pašlaik līdzvērtīga sistēma pastāv tikai lauksaimniecības un pārtikas precēm. Latvija kopumā atbalsta Regulas priekšlikumus, vienlaikus norādot, ka jau šā brīža tiesiskais regulējums Latvijā aizsargā ģeogrāfiskās izcelsmes norādes neatkarīgi, vai tās ir vai nav reģistrētas.
Tālākai virzībai apstiprināts arī Direktīvas projekts par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju, kas paredz pasākumus uzņēmumiem, lai apzinātu faktisku vai iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi. Direktīvas mērķis ir veicināt lielo uzņēmumu ilgtspējīgu un atbildīgu rīcību.
Latvijā ir jau vairāki uzņēmumi, kas rīkojas atbilstoši starptautiskajiem ilgtspējas standartiem, bet līdz ar Direktīvas priekšlikuma spēkā stāšanos šie pienākumi kļūtu par standartu arī citiem uzņēmumiem. Latvija kopumā atbalsta Direktīvas priekšlikumu un tajā iekļautos mērķus, kā arī atbalsta nostāju, ka ir nepieciešams stiprināt korporatīvās pārvaldības un vadības sistēmu ilgtspēju. Tāpat ir jāpievērš uzmanība tam, lai uzņēmumi mazinātu savu kaitīgo ietekmi uz cilvēktiesībām un vidi, kā arī uzņēmumiem būtu jāņem vērā ieinteresēto personu intereses un ar ieinteresētām personām saistītos riskus.
Tāpat sēdē ministri apstiprināja arī Padomes aicinājumu Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ciešā sadarbībā izstrādāt Eiropas Tūrisma programmu 2030.-2050. gadam. Savukārt Čehijas prezidentūra sanāksmes laikā ziņoja par virzību Regulai, ar ko paredzēts izveidot satvaru ekodizaina prasību noteikšanai ilgtspējīgiem produktiem, kā arī par priekšlikumiem Direktīvai patērētāju informētības un tiesību stiprināšanai, veicot preču pirkumus.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālrunis: 67013196
E-pasts: prese@em.gov.lv