Piektdien, 9. septembrī, Briselē notika ārkārtas Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru padomes sanāksme, kurā dalībvalstu ministri diskutēja par iespējamiem ārkārtas pasākumiem, kas palīdzētu mazināt enerģijas cenas. Sanāksmē ministri pārrunāja arī situāciju energoapgādes drošības jomā, gatavojoties šī gada apkures sezonai. Latvijas viedokli sanāksmē pārstāvēja Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda.
Ņemot vērā situāciju enerģijas tirgū un Krievijas kara Ukrainā ietekmi uz to, Latvija un citas dalībvalstis ir pieņēmušas dažādus pasākumus, lai novērstu energoresursu cenu kāpuma ietekmi valsts līmenī. Tomēr situācija tirgū pasliktinās un ir nepieciešams nekavējoties rast ES mēroga risinājumus.
Eiropas Komisija (EK) sanāksmes noslēgumā paziņoja, ka nākamnedēļ, ņemot vērā ministru diskusijas laikā izskanējušo, nāks klajā ar konkrēto priekšlikumu kopumu.
Sanāksmē ministri uzsvēra, ka ir nepieciešama koordinēta Eiropas rīcība, paredzot kā īstermiņa, tā vidēja un arī ilgtermiņa pasākumus enerģijas cenu mazināšanai. Lai mazinātu pašreizējās augstās enerģijas cenas patērētājiem un neapdraudētu Eiropas uzņēmēju konkurētspēju, ministri aicināja EK līdz septembra vidum nākt klajā ar ārkārtas pasākumiem, lai ierobežotu gāzes cenas ietekmi uz elektroenerģijas cenu ES tirgū jeb iespējām atsaistīt gāzes cenu no elektroenerģijas cenas.
Vienlaikus, lai mazinātu spiedienu uz elektroenerģijas ražošanu un risinātu enerģijas trūkuma un augsto enerģijas cenu jautājumu, ministri aicināja EK iesniegt priekšlikumus koordinētiem elektroenerģijas pieprasījuma samazināšanas (taupības) pasākumiem visā ES.
Tāpat arī sanāksmē tika rosināti pasākumi likviditātes palielināšanai tirgū, ES emisiju tirdzniecības sistēmas ietekmes izvērtēšanai, kā arī elektroenerģijas ražotāju, kas izmanto atjaunojamos resursus, virspeļņas ierobežošanai un novirzīšanai atbalstam.
EK piedāvā ieviest divu soļu pieeju, paredzot ārkārtas risinājumu ieviešanu īstermiņā un plašāku diskusiju par nepieciešamību optimizēt elektroenerģijas tirgus dizainu ilgtermiņā.
Sanāksmē EM parlamentārais sekretārs A.Čuda uzsvēra, ka esam sasnieguši gan gāzes, gan elektrības cenu rekordaugstu līmeni - šovasar elektroenerģijas cena Latvijā sasniegusi maksimumu, ko nosaka birža un tas ietekmē inflāciju valstī.
Kopumā Latvija atbalsta EK piedāvāto divu soļu pieeju, vienlaikus uzsverot, ka ir būtiski atsaistīt dabasgāzes cenu no elektroenerģijas cenas. Tāpat svarīgi ir ieviest gāzes cenu griestus ES līmenī un biržas līmenī, tomēr ir svarīgi, lai šie cenu griesti spētu reaģēt uz dabasgāzes cenu svārstībām pasaulē un atbilstu vidējam cenu līmenim. Tas palīdzētu izvairīties no apgādes drošības riskiem.
Vienlaikus, EM parlamentārais sekretārs uzsvēra, ka Latvijai ir būtiski, lai varētu sniegt atbalstu tiem uzņēmumiem, kurus valsts uzskata par kritiski svarīgiem. “Ir ļoti svarīgi runāt par tiešu atbalstu patērētājiem. Lai arī visas dalībvalstis ir jau ieviesušas atbalsta pasākumus kā mājsaimniecību, tā arī uzņēmēju atbalstam, tie ir nepietiekami. Tādēļ ir svarīgi, lai valsts varētu šādas atbalsta programmas ļoti ātri saskaņot ar Eiropas Komisiju arī 2023. gadā,” pauda A.Čuda.
Sanāksmes noslēgumā ministri informēja par situāciju energoapgādes drošības jomā un īstenotajiem pasākumiem valstu energoapgādes drošuma stiprināšanai. Saskaņā ar aktuālo informāciju, ES kopumā jau ir izveidotas ievērojami gāzes krājumi (vairāk kā 80%). Kopā ar esošo dalībvalstu solidaritātes mehānismu un Gāzes pieprasījuma samazināšanas regulu šāds gāzes krājums sekmēs drošu ziemu Eiropā un samazinās papildu gāzes importa nepieciešamību turpmākajos mēnešos.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa