Uzņēmumi, kas saskaņā ar Energoefektivitātes likumu atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam ar gada elektroenerģijas patēriņu virs 500 MWh, īstenojot pasākumus energoefektivitātes veicināšanai, tuvāko 4 gadu laikā samazinās uzņēmējdarbības izmaksas par vairāk kā 24 miljoniem eiro.
Ekonomikas ministrija pauž gandarījumu par uzņēmumu iniciatīvu, kā arī jau īstenotajiem un plānotajiem pasākumiem energoefektivitātes veicināšanai, nodrošinot ne tikai energoresursu racionālu izmantošanu uzņēmumā un līdz ar to uzņēmējdarbības izmaksu samazināšanos, bet arī kāpinot Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju kopumā.
Kā zināms, lai sekmētu energoefektivitātes pieaugumu un kāpinātu uzņēmumu konkurētspēju, Energoefektivitātes likums paredz pienākumu komersantiem ieviest energopārvaldības sistēmu, veikt energoauditu vai papildināt esošo vides pārvaldības sistēmu ar energoefektivitātes pasākumiem un par paveikto informēt Ekonomikas ministriju. Komersantiem, kas atbilst lielā elektroenerģijas patērētāja statusam ar gada elektroenerģijas patēriņu virs 500 MWh, likumā noteiktie pienākumi bija jāizpilda līdz š.g. 1. aprīlim.
Apkopojot komersantu iesniegto informāciju, Ekonomikas ministrija secinājusi, ka no aptuveni 1200 lielajiem elektroenerģijas patērētājiem likuma prasības izpildījuši 880 komersanti. Augusta beigās ministrija izsūtīs atgādinājumus pārējiem komersantiem, kas nav izpildījuši likumā noteiktās prasības un/vai nav iesnieguši informāciju ministrijā par likumā noteikto pienākumu izpildes gaitu.
Uzņēmumi, kas jau 2016. gadā paspējuši īstenot atsevišķus energoefektivitāti paaugstinošus pasākumus, ziņojuši par enerģijas ietaupījumiem 80 GWh apmērā, savukārt, apkopojot uzņēmumu sniegto informāciju par pasākumiem, kurus uzņēmumi plāno veikt laika periodā līdz 2022. gadam, enerģijas ietaupījums plānots 255 GWh, līdz ar to kopumā izmaksās par enerģiju tiks ietaupīti vairāk kā 24 miljoni eiro. Būtiski uzsvērt, ka ietaupījumi tiek gūti visa energoefektivitātes pasākuma dzīves laikā, tādējādi vēl vairāk palielinot ietaupījumus gan enerģijas, gan naudas izteiksmē.
No uzņēmumu sniegtās informācijas secināms, ka daudzi komersanti, piemēram, SIA “Baltic Block”, SIA “LEAX Rēzekne” un SIA “Teletower”, likuma prasības izpildījuši jau pirms noteiktā termiņa un sekmīgi ieviesuši energopārvaldības sistēmu atbilstoši ISO 50001 standartam. Vairākos uzņēmumos, piemēram, SIA “Rīgas universālais termināls”, AS “Siguldas būvmeistars” un citos, vides pārvaldības sistēma bija sertificēta vēl pirms Energoefektivitātes likuma spēkā stāšanās, tādējādi šiem uzņēmumiem bija iespēja to papildināt ar nepārtrauktu enerģijas patēriņa izvērtēšanas procesu, vienlaikus izpildot likuma prasības.
Atzinīgi vērtējama SIA “Smiltene Impex” pieeja uzņēmuma energopolitikas īstenošanai, veicot gan uzņēmuma energoauditu, gan ieviešot energopārvaldības sistēmu atbilstoši ISO 50001 standartam. Par likumā noteikto pienākuma izpildi ziņojuši arī vairāki valsts un pašvaldību uzņēmumi, piemēram, VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, pašvaldības SIA “Ventspils siltums”, pašvaldības AS “Daugavpils siltumtīkli”, pašvaldības SIA “Ventspils labiekārtošanas kombināts”.
Uzņēmumiem, kas rūpējas par efektīvu enerģijas un resursu izmantošanu, valsts ir paredzējusi arī papildu priekšrocības. Saskaņā ar Energoefektivitātes likumu sertificētas energopārvaldības sistēmas esamība ir labvēlīgs kvalificējošs kritērijs, vērtējot lielo elektroenerģijas patērētāju projektu pieteikumus dažāda veida valsts atbalstam. Savukārt energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi, kuros ieviesta energopārvaldība, var pretendēt uz samazinātu elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponenti, tādējādi vēl mazinot elektroenerģijas izmaksas. Papildu informācija par šī atbalsta kvalifikācijas kritērijiem pieejama Ministru kabineta 2015.gada 14.jūlija noteikumos Nr.395 “Kārtība, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam”.
Vienlaikus atgādinām, ka komersantiem, kuru elektroenerģijas patēriņš 2017. gadā pārsniedza 500 MWh, bet kas līdz 2018. gada 1. aprīlim nav veikuši attiecīgos energoefektivitātes pasākumus, tiks piemērota energoefektivitātes nodeva, kas tiks ieskaitīta energoefektivitātes fondā, no kura Altum turpmākajos gados sniegs atbalstu dažādu energoefektivitātes pasākumu īstenošanai.
Energoefektivitātes nodevas apmērs tiks noteikts, reizinot uzņēmuma 2017. gada elektroenerģijas patēriņu megavatstundās ar noteikto nodevas likmi 2017. gadā. Nodevas likme ir noteikta 7% apmērā no Eurostat publicētās Latvijas vidējās elektroenerģijas cenas rūpniecībā 2017. gadā. Eurostat publicētā 2017.gada elektroenerģijas vidējā cena rūpnieciskajiem uzņēmumiem bez nodokļiem un nodevām ir 91,1 euro/MWh. Piemērojot 7 % no šīs cenas, nodevas likme ir 6,377 euro par MWh. Papildu informācija par energoefektivitātes nodevas piemērošanu pieejama Ministru kabineta 2017. gada 11. aprīļa noteikumos Nr. 202 “Noteikumi par energoefektivitātes nodevas apmēru un tās aprēķināšanas, piemērošanas, maksāšanas un kontroles kārtību”.
Pēc Energoefektivitātes likuma pieņemšanas Ekonomikas ministrija apzināja komersantus, kuru elektroenerģijas patēriņš 2016. gadā saskaņā ar sadales operatoru sniegtajiem datiem pārsniedza 500 MWh, un vairākkārt informēja tos par pieņemto likumu, aicinot savlaicīgi veikt energoauditu un nākamajos četros gados īstenot savām vajadzībām atbilstošākos energoefektivitātes pasākumus, lai izpildītu likumā noteiktos pienākumus, samazinot uzņēmuma kopējās izmaksas un līdz ar to kāpinot savu konkurētspēju.
Evita Urpena
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja
Tālr: 67013193
E-pasts: Evita.Urpena@em.gov.lv; prese@em.gov.lv
Web: www.em.gov.lv; www.energoefektivakaeka.lv
Seko mums Twitter: @EM_gov_lv; @siltinam
Youtube: http://www.youtube.com/ekonomikasministrija
Facebook: https://www.facebook.com/dzivosiltak