Latvijas izaugsmei ilgtermiņā ir būtiska tautsaimniecības pārorientēšana uz zināšanās balstītu ekonomikas modeli, kurā noteicošā loma ir nozaru produktivitātei un tehnoloģijām. Tādēļ vitāli svarīgi ir nodrošināt nepārtrauktu iedzīvotāju zināšanu un prasmju pilnveidošanu, kā arī jaunu zināšanu un prasmju apgūšanu. Arī vīrusa Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktie pasākumi un ar to saistītie izaicinājumi, pārkārtojot darba, mācību un citus procesus, apliecināja nepieciešamību pēc nepārtrauktas jaunu zināšanu un prasmju apguves. Līdz ar to viena no prioritārajām jomām, kurā īpaši nepieciešams ieguldīt, ir iedzīvotāju digitālo prasmju attīstība.
Latvijā pieaugušo iesaiste izglītības aktivitātēs ir viena no zemākajām Eiropas Savienībā (ES) un mēs būtiski atpaliekam no kaimiņvalsts Igaunijas un citām augsti attīstītām ES dalībvalstīm, kur iedzīvotāju iesaistes līmenis mūžizglītībā pārsniedz 20%. 2019. gadā Latvijā mūžizglītībā bija iesaistīti tikai 7,4% no iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 64 gadiem.
Pieaugušo izglītībai ir būtiska loma darba tirgus disproporciju mazināšanā, kā arī Covid-19 izraisītās ekonomiskās krīzes pārvarēšanā, nodrošinot Covid-19 krīzes relatīvi mazāk skartās un augošās nozares ar nepieciešamajiem cilvēkresursiem. Ministru kabineta 26. maijā apstiprinātā “Stratēģija Latvijai COVID-19 krīzes radīto seku mazināšanai” paredz līdz 2023. gadam pieaugušo izglītībā iesaistīt 165 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju.
Lai sekmētu nepārtrauktas izglītošanās kultūras veidošanos sabiedrībā, veicinot iedzīvotāju un darba devēju izpratni par mūžizglītības nozīmi, kā arī motivētu iedzīvotājus mācīties visas dzīves garumā, bet uzņēmumiem veikt ieguldījumus savu darbinieku kvalifikācijas paaugstināšanā, Ekonomikas ministrija īstenos nacionāla līmeņa sabiedrības informēšanas kampaņu. Šim mērķim no valsts budžeta līdzekļiem 2020. un 2021. gadā plānoti līdzekļi 300 tūkstošu eiro apmērā, lai saprotami, saistoši un motivējoši izglītotu un skaidrotu mūžizglītības nozīmi, piedāvājumu un ieguvumus kā ikvienam iedzīvotājam, tā uzņēmumam. Informēšanas kampaņas ietvaros plānots veikt auditorijas analīzi, izstrādāt stratēģiju sabiedrības efektīvākai uzrunāšanai un atbilstoši tai īstenot pasākumus iedzīvotāju un darba devēju izpratnes veicināšanai par izglītību kā pastāvīgu procesu visas dzīves garumā un pieaugušo izglītības lomu mūsdienu mainīgajā ekonomikā. Jaunu prasmju un zināšanu apguve ir īpaši aktuāla šobrīd, ekonomikai pārorientējoties pēc Covid-19 krīzes, lai nodrošinātu eksportspējīgās nozares un uzņēmumus ar atbilstošu darbaspēku.
Vienlaikus, lai sekmētu piedāvāto izglītības programmu efektivitāti un kvalitāti, kā arī iegūto zināšanu atbilstību mūsdienu darba tirgus straujajām pārmaiņām un vajadzībām, šogad, papildu augstskolu absolventu monitoringam, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks profesionālās izglītības iestāžu absolventu monitoringu. Šim mērķim 2020. gadā piešķirts finansējums 45 tūkstošu eiro apmērā. Iegūtie dati par augstskolu un profesionālās izglītības iestāžu absolventu darba gaitām un ienākumiem nodrošinās visas iesaistītās puses ar objektīvu informāciju par izglītības piedāvājuma kvalitāti.
Monitoringa ietvaros paredzēts sagatavot datus par vismaz 15 000 Latvijas augstskolu un 8 000 Latvijas profesionālās izglītības iestāžu absolventiem – viņu nodarbinātību, ienākumiem, datus par absolventiem, kuriem piešķirts bezdarbnieka vai darba meklētāja statuss, datus par absolventu emigrāciju. Par katru absolventu datus plānots apkopot 10 gadus, kas ļaus veidot absolventu darba gaitu monitoringa sistēmu un iegūt informāciju pamatotu lēmumu pieņemšanai izglītības jomā, kā arī sabiedrības informēšanai, potenciālo audzēkņu un studējošo informēšanai par dažādu programmu absolventu iespējām darba tirgū.
Sagaidāms, ka īstenojot pasākumus sabiedrības informēšanai, izpratnes un motivācijas veicināšanai, kā arī izglītības piedāvājuma monitoringu, pieaugs izglītības programmu efektivitāte un kvalitāte.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
Tālrunis: 67013193
E-pasts: prese@em.gov.lv