Valdības rīcības plānā iekļauti 54 uzdevumi, kuriem galvenais izpildītājs ir Ekonomikas ministrija, un vairāk kā 70 uzdevumi, kur Ekonomikas ministrija ir viena no atbildīgajām. Šeit mēs runājam gan par uzņēmējdarbības vides pilnveidošanu un atbalsta programmām uzņēmējiem, gan par būvniecības procesa sakārtošanu un izmaiņām mājokļu politikas jomā, gan būtiskiem enerģētikas sektora jautājumiem, gan iekšējā tirgus pasākumiem un ekonomiskās sadarbības stiprināšanu ar mums svarīgām ārvalstīm.
“Ekonomikas ministrijas prioritātes 2019. gadam - OIK izmaksu samazināšana, izstrādājot normatīvos aktus elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes likvidēšanai, eksporta un investīciju pieauguma sekmēšana, kā arī mājokļu pieejamības veicināšana, sniedzot garantijas mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un jaunajiem speciālistiem, kā arī izstrādājot atbalsta programmu īres mājokļu celtniecībai,” uzsver ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro.
Taču, atskatoties uz pirmajās 100 dienās paveikto, ministrs atzīst, ka tās bijušas spraiga darba pilnas, kuru laikā bez “iesildīšanās” bija jāvar iedziļināties dažādos jautājumos un sagatavot gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem būtiskus lēmumus.
Pirmkārt, izpildot Saeimas 2019. gada 10. janvāra sēdē doto uzdevumu, EM izstrādāja grozījumus Elektroenerģijas tirgus likumā, kā arī informatīvo ziņojumu par minētā uzdevuma izpildi. Taču Ministru kabinets noraidīja sagatavoto likumprojektu OIK atcelšanai, vienlaikus pieņemot lēmumu nosūtīt Saeimai informatīvo ziņojumu par uzdevuma izpildi, kā arī uzdeva EM divu mēnešu laikā izstrādāt priekšlikumus alternatīviem rīcības virzieniem elektroenerģijas obligātā iepirkuma (OI) jautājuma risināšanai. “Šobrīd atjaunojamās enerģijas atbalstā esmu saskatījis ļoti daudz būtiskas nepilnības. Ekonomikas ministrijai manā vadībā ir politiskā griba un apņemšanās tiesiskā un valstiski atbildīgā veidā beidzot sakārtot ierūsējušo un uzpūsto OIK sistēmu, lai samazinātu elektroenerģijas izmaksas iedzīvotājiem, uzņēmējiem, un valsts budžetam. Ir jāsakārto elektroenerģijas ražotāju atbalsta sistēma un jānodrošina, ka turpmāk valsts jeb nodokļu maksātāju atbalsts tiek sniegts tikai priekšzīmīgiem uzņēmējiem. Ir jārada skaidri nosacījumi AER nozares ilgtspējīgai attīstībai un nozares reputācijas atjaunošanai. Un, gribam mēs to vai nē, Latvijai ir jānodrošina 2020. un 2030.gada atjaunojamās enerģijas un SEG emisiju mērķu sasniegšana. Papildus mēs gribētu veicināt Latvijas iedzīvotāju iesaisti energoefektivitātes celšanā un AER ražošanā, kam es kā ministrs apņemos nodrošināt godīgu normatīvo regulējumu,” turpina ministrs. Ņemot vērā Ministru kabineta sēdē lemto, līdz šā gada maija beigām Ekonomikas ministrija izstrādās konkrētus veicamos pasākumus valsts atbalsta sistēmas sakārtošanai un priekšlikumus, kā radīt veicinošus apstākļus elektrostaciju darbam ārpus valsts atbalsta sistēmas.
Otrkārt, valstij ir būtiski veicināt mājokļu pieejamību, lai stiprinātu vēlmi ģimenēm ar bērniem palikt dzimtenē, kā arī motivētu tautiešus atgriezties Latvijā. Tāpēc 2,8 miljonu eiro papildu finansējuma piešķiršana Altum īstenotajai mājokļu garantiju atbalsta programmai ļaus piešķirt garantijas vēl aptuveni 1500 ģimenēm ar bērniem. Vienlaikus Latvijai ir būtiski sakārtot jau esošo dzīvojamo fondu, radīt ilgtspējīgu vidi cilvēkam un uzņēmējdarbības attīstībai. “10 gadu laikā, kopš Latvijas iedzīvotājiem ir pieejams ES fondu līdzfinansējums energoefektivitātes pasākumu īstenošanai savās ēkās, kopumā ir atjaunotas vairāk kā 800 daudzdzīvokļu ēkas; vairāki simti projekti šobrīd vēl ir īstenošanas procesā. Ekonomikas ministrija ir uzsākusi darbu pie nākošā ES fondu plānošanas perioda dokumentu izstrādes, kurā noteikti redzam atbalsta turpināšanos energoefektivitātes paaugstināšanai un atjaunojamo energoresursu arvien plašākai izmantošanai daudzdzīvokļu, publiskajās un ražošanas ēkās,” uzsver ministrs.
Treškārt, pēdējās nedēļas laikā aktuāls jautājums ir situācija attiecībā uz Deglava tiltu. “Es nevaru un nedrīkstu pievērt acis būvinspektoru pamatoti paustajām šaubām par pārvada drošību. Kamēr nav skaidrs, vai tas ir iedzīvotājiem drošs, tilta ekspluatācija būtu pārtraucama. Un Deglava tilts ir tikai pirmais solis. Atsaucoties uz sabiedrības satraukumu, pārredzamā nākotnē plānojam pievērst uzmanību arī citu Rīgas tiltu drošībai, papildu rosinot izmaiņas regulējumā, kas dotu plašākas pilnvaras Būvniecības valsts kontroles birojam,” pauž ekonomikas ministrs.
Ceturtkārt, Ekonomikas ministrija veikusi Energoefektivtiātes likuma piemērošanas izvērtējumu, sagatavojusi un Saeima jau pirmajā lasījumā atbalstījusi grozījumus Energoefektivitātes likumā, kas atļaus nepiemērot energoefektivitātes nodevu tiem uzņēmumiem, kas veica energoefektivitātes auditu ar nokavēšanos. “Pretī sagaidu uzņēmēju, īpaši lielo uzņēmumu un lielo enerģijas patērētāju, pastāvīgas rūpes par energoefektivitātes celšanu savos uzņēmumos. Tas uzņēmumiem palīdzēs efektivizēt iekšējos procesus, atbildīgāk izmantot energoresursus un galu galā samazināt savus elektrības un siltuma rēķinus, tādējādi būtiski ceļot sava uzņēmuma konkurētspēju un Latvijas tautsaimniecības konkurētspēju kopumā,” pauž ministrs.
Piektkārt, Saeimas sēdē šā gada 28. martā galīgajā lasījumā atbalstīti grozījumi Konkurences likumā, kas sekmēs godīgas konkurences nodrošināšanu publisko personu (valsts un pašvaldību) un to dibināto kapitālsabiedrību darbībā, līdz ar to ilgtermiņā tiks veicināta brīva un godīga konkurence, veidojot Latvijā uzņēmējdarbībai un investīcijām labvēlīgāko vidi. Tāpat Saeima atbalstīja grozījumus Darba likumā, kas paredz tiesības vispārsaistošajā ģenerālvienošanās, ja tā paredz būtisku minimālā atalgojuma palielinājumu nozarē, paredzēt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, kas vienlaikus nevar būt mazāka par 50% no ģenerālvienošanās noteiktās stundas likmes.
Kā zināms, 2019. gada 23. janvārī Saeima ārkārtas sēdē nobalsoja par uzticības izteikšanu jaunajam Ministru kabinetam Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa vadībā, ekonomikas ministra amatā apstiprinot Ralfu Nemiro. Ralfs Nemiro ir 23. ekonomikas ministrs, kas kopš 1990. gada 1. marta dažādās valdībās pildījuši ekonomikas ministra amata pienākumus.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa