Ceturtdien, 27. martā, Cilvēkkapitāla attīstības padomes (CAP) sēdē izskatīja Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu jaunam cilvēkkapitāla attīstības pārvaldības modelim – tas ir būtisks solis Valsts kontroles revīzijas ieteikumu ieviešanā un nodrošinās efektīvāku cilvēkkapitāla attīstību, novēršot funkciju pārklāšanos starp iestādēm.
Modelis paredz skaidri nodalītas atbildības jomas starp trīs ministrijām un veicina koordinētu sadarbību cilvēkkapitāla attīstības jomā.
Saskaņā ar jauno EM piedāvājumu, īstenojot pieaugušo izglītības atbalsta programmas:
• EM būs atbildīga par nozaru mācību vajadzību noteikšanu un mācību rezultātu atdeves monitoringu;
• Labklājības ministrija nodrošinās mācību dalībnieku piesaisti, uzrunāšanu, apkalpošanu, kā arī karjeras konsultācijas, veidojot vienotu apkalpošanas punktu visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no to nodarbinātības statusa;
• Izglītības un zinātnes ministrija atbildēs par pieaugušo izglītības politikas veidošanu, kā arī izveidos un uzturēs izglītības pakalpojumu sniedzēju reģistru, veiks izglītības iestāžu atlasi publiskā finansējuma ietvaros un noteiks prasības tā pilnveidei, atbildēs par izglītības saturu, kā arī nodrošinās kvalitātes uzraudzību.
“Lai gan līdz šim tika sperti pirmie soļi, uzsākot darbu pie vienotas nozaru mācību vajadzību pieprasījuma veidošanas, tomēr mācību piedāvājums, prasības izglītības iestādēm, mērķa grupu uzrunāšana un ar tiem saistītie administratīvie procesi joprojām notiek paralēli, bez pietiekamas savstarpējas koordinācijas. Jaunais modelis paredz vienotu cilvēkresursu pārvaldību un skaidri nodalītas ministriju atbildības jomas, kas būtiski samazina administratīvo slogu un novērš funkciju dublēšanos. Tas sniedz arī tiešu ieguvumu iedzīvotājiem un darba devējiem – nodrošinot vienotu apkalpošanas kanālu un mērķētus atbalsta pasākumus. Līdz ar to ir būtiski, ka ministrijas turpina dialogu, domājot par sistemātiska un ilgtspējīga modeļa ieviešanu, neatliekot šī jautājuma virzīšanu uz vēlāku laiku,” norāda Cilvēkkapitāla attīstības padomes vadītājs, ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Labklājības ministrs Reinis Uzulnieks uzsver, ka “tagad būtu laiks izšķirties par nepieciešamību konsolidēt pieaugušo izglītības pārvaldības modeli un tā praktiskās īstenošanas koncentrēšanu vienā iestādē – Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA). Tas ļaus izvairīties no funkciju dublēšanās un taupīs resursus. NVA ir gatava jaunajam izaicinājumam, un jau tagad veic mācību monitoringu, regulāri izvērtējot darbā iekārtošanos pēc mācību pabeigšanas, bet turpmāk varētu pastiprināti vērtēt, vai pēc pārkvalifikācijas cilvēki arī strādā apgūtajā specialitātē, tādējādi sekojot līdzi mācību finansējuma efektivitātei.”
Izglītības un zinātnes ministre Dace Melbārde: “IZM ir atbildīga par izglītības politikas izstrādi un īstenošanu, tostarp pieaugušo izglītības jomā, taču tikai ciešā sadarbībā ar profesionālās izglītības iestādēm un augstākās izglītības iestādēm iespējams nodrošināt kvalitatīvu un darba tirgum atbilstošu mācību piedāvājumu. Pieaugušo izglītība ir cilvēkkapitāla attīstības stūrakmens, un mūsu kopīgais uzdevums ir stiprināt iestāžu spēju elastīgi reaģēt uz mainīgajām darba tirgus vajadzībām.”
Atbalstu jaunā cilvēkkapitāla pārvaldības modeļa ieviešanai pauda arī darba devēju organizācijas, uzsverot, ka pastāv būtiska neatbilstība starp izglītības sistēmas piedāvājumu un darba tirgus vajadzībām. Vienota pārvaldības modeļa ieviešana varētu sniegt nozīmīgu ieguldījumu šo problēmjautājumu risināšanā. Tāpat darba devēji norādīja, ka aicinājums izveidot vienotu pārvaldības sistēmu izskan jau atkārtoti, un ir pozitīvi vērtējams, ka šobrīd šis jautājums tiek aktīvi virzīts uz priekšu.
Cilvēkkapitāla attīstības padomes locekļi vienojās, ka ministrijas savstarpēji sadarbosies, lai izvērtētu iesniegto piedāvājumu un tā ieviešanas iespējas. Ņemot vērā ministriju redzējumu un sniegtos priekšlikumus, šī jautājuma izskatīšana tiks turpināta nākamajā padomes sēdē šā gada aprīlī.
Cilvēkkapitāla attīstības padome ir koleģiāla institūcija trīs ministru - ekonomikas, izglītības un zinātnes un labklājības - sastāvā, kas izveidota, lai īstenotu saskaņotu starpresoru sadarbību un pieņemtu lēmumus nepieciešamo darba tirgus pārkārtojumu plānošanā, izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, veicinot cilvēkresursu attīstību un pieejamību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības strukturālām pārmaiņām augstākas pievienotās vērtības radīšanai, kas sniedz labumu sabiedrībai kopumā.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
E-pasts: prese@em.gov.lv