Ekonomikas ministrija ir veikusi Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījumu un tā galvenos secinājumus prezentēja 2019. gada 20. februārī. Pētījumā gūtie dati apliecina, ka jaunuzņēmumu ekosistēma aug, un strauji pieaug arī nozares pienesums ekonomikai - jaunuzņēmumi rada augstas pievienotās vērtības produktus un pakalpojumus, jaunas, labi apmaksātas darba vietas un piesaista kvalificētu darbaspēku. Turklāt, statistikas dati apliecina, - lai gan nozare vēl ir jauna, tai ir izteikta tendence ļoti strauji augt, tāpēc ir svarīgi radīt visus iespējamos priekšnosacījumus, lai nozari atbalstītu un veicinātu tās straujāku izaugsmi.
“Statistika rāda, ka jaunuzņēmumu ietekme uz tautsaimniecību pieaug, un pēdējos gados Ekonomikas ministrija strādājusi gan pie sadarbības modeļa izveides starp ekosistēmas pārstāvjiem un publisko sektoru, gan pie atbalsta instrumentu izstrādes jaunuzņēmumiem. Lai veicinātu jaunuzņēmumu un tajos nodarbināto skaita pieaugumu, šogad plānots ne vien pārskatīt jau esošo atbalsta programmu nosacījumus, bet arī pilnveidot tiesisko regulējumu. Jau tuvākajā laikā plānojam sēsties pie viena galda ar nozares ekspertiem lai vienotos par turpmākajiem darbiem. Sagaidām arī aktīvu iesaisti no ekosistēmas pārstāvju puses un apņemšanos kopīgiem spēkiem pilnveidot šo vidi,” uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.
Šobrīd Latvijas jaunuzņēmumiem ir pieejamas dažādas valsts atbalsta programmas, to skaitā Altum administrētie akcelerācijas fondi, Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, iespēja piedalīties specializētās izstādēs, konferencēs, kā arī iespēja saņemt startup vīzu. Pieejami arī inovāciju vaučeru un biznesa inkubatoru atbalsta pakalpojumi, kā arī sēklas un izaugsmes riska kapitāla finansējums. Tomēr, pētījums ļauj secināt, ka ne visi jaunuzņēmumi pilnvērtīgi izmanto pieejamās atbalsta iespējas, kā arī atbalsta mehānismiem vairākos gadījumos būtu nepieciešami uzlabojumi.
Lai sekmētu jaunuzņēmumu ekosistēmas izaugsmi, Ekonomikas ministrija plāno līdz gada beigām sagatavot un iesniegt Saeimā priekšlikumus grozījumiem Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paredzot atvieglot atbalsta saņemšanas nosacījumus, kā arī ir priekšlikumus grozījumiem Imigrācijas likumā, lai pārskatītu termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanas nosacījumus augsti kvalificētu darbinieku piesaistei no trešajām valstīm.
“Latvijai ir gaiša nākotne jaunuzņēmumu izaugsmē, bet ir arī vajadzīga pacietība, līdz uzņēmumi izaug tik lieli kā, piemēram, Mikrotik. Pašiem jaunuzņēmumiem būtu naskāk jāpiesakās uz likumā noteiktām nodokļu atlaidēm: piemēram, jaunuzņēmuma Nordigen pieredze rāda, ka ieviešot Jaunuzņēmumu likumā paredzēto projektu, var ietaupīt ievērojamus līdzekļus. Valstij būtu būtiski pievērsties inženiertehnisko zinātņu studentu skaita palielināšanai, kā arī opciju regulējuma sakārtošanai,” norāda Change Ventures vadošais partneris un TechHub Riga līdzdibinātājs Andris K. Bērziņš.
Jaunuzņēmumu ekosistēmas pētījuma ietvaros tika intervēti 100 jaunuzņēmumi, kā arī 80 industrijas pārstāvji, analizēta esošā politika, kā arī apkopoti priekšlikumi tālākai nozares attīstībai. Padziļināts novērtējums par jaunuzņēmumu nozari Latvijā ir veikts pirmo reizi un tas atklāj, ka gan jaunuzņēmumu skaits, gan piesaistīto investīciju apjoms ir būtiski lielāks, nekā bija aplēsts līdz šim.
2019.gada janvārī Latvijā ir reģistrēti 418 jaunuzņēmumi, vēl ap 100 jaunuzņēmumu idejas ir attīstības stadijās. 2018. gadā jaunuzņēmumi piesaistījuši investīcijas 85.2 miljonu EUR apjomā, salīdzinoši ar 2017. gadu, kad tika piesaistīti 64.7 miljoni EUR. Arī iekasēto nodokļu apjoms turpina būtiski pieaugt - ja 2012. gadā iekasētie nodokļi bija 1.2 miljoni, tad 2018. gadā jau 8.2 miljoni, un jaunuzņēmumu apgrozījums kopš 2012. gada pieaudzis četras reizes. Vien niecīgai daļai jaunuzņēmumu (8%) ir MUN statuss, un teju visi nomaksā pilnus nodokļus. Jaunuzņēmumi nodarbinājuši kopumā 1592 darbiniekus 2017.gadā, un VSAOI iemaksas uz vienu darbinieku bija ap 75-80 tūkstošiem EUR.
“Jau daudz ir runāts par to, ka IT nozare strauji attīstās, nozares pieaugums vērojams ne tikai Latvijā, bet visā reģionā, un jaunuzņēmumu nozare ir daļa no tā. Domājot par Latvijas ekonomikas attīstību un konkurētspēju kopumā tuvākajās desmitgadēs, tas ir jāņem vērā un jādomā par to kā radīt labāko vidi nozares attīstībai. Mēs redzam, ka Latvijai jau šobrīd ir daudz priekšrocību, gan uzņēmējdarbības vidē kopumā, gan jaunuzņēmumu jomā, un arī ārvalstu investori un uzņēmumi uz Baltijas valstīm skatās līdzvērtīgi. Vienlaikus, dati nepielūdzami rāda, ka mēs atpaliekam no Lietuvas un Igaunijas, mums ir rūpīgi jāvērtē iemesli - birokrātiskie šķēršļi, talantu piesaiste, atbalsts nozarei valsts līmenī, pārliecinoša komunikācija ārvalstīs - un tie jālabo. Tomēr mazas valsts priekšrocība ir tā, ka varam veikt izmaiņas daudz ātrāk, vieglāk un operatīvāk, un tas mums ir jāizmanto,” uzsver Latvijas Startup asociācijas Startin.lv valdes locekle Līva Pērkone.
Vienlaikus pētījums identificē arī nozares izaicinājumus, piemēram, talantu piesaistē. Informācijas tehnoloģijas ir viena no augstāk atalgotajām profesijām Latvijā, un algu kāpums dažos gados šajā nozarē sasniedzis 32% pieaugumu. Vienlaikus, visās IT studiju programmās Latvijā kopā studē 6500 studenti, kas spēj nodrošināt vien daļu no darba tirgus pieprasījuma, turklāt studējošo skaitam kopumā ir tendence samazināties.
