“Latvijas ekonomikas izaugsmi 2022. gadā prognozējam 5% robežās, bet joprojām lielu nenoteiktību rada neziņa par Covid-19 pandēmijas ietekmi. Ekonomiskās izaugsmes sekmēšanai un Covid-19 krīzes seku mazināšanai arī nākamgad uzņēmējiem būs pieejamas virkne atbalsta programmas, sekmējot ekonomikas transformāciju, produktivitāti un digitalizāciju, mājokļu pieejamību, nevienlīdzības mazināšanu, t.sk. īres un sociālo mājokļu pieejamību, kā arī energoefektivitāti,” uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.
Ekonomikas ministrijas kopējais budžets 2022. gadam ir 203,1 miljons EUR. Vienlaikus nākamgad plānots uzsākt Eiropas Atveseļošanās Fonda un ES struktūrfondu jaunā plānošanas perioda atbalsta programmas kopumā vairāk kā 1,6 miljardu EUR apmērā četros investīciju virzienos - uzņēmumu digitalizācijā, ekonomikas transformācijā un produktivitātes veicināšanā, reģionālās nevienlīdzības mazināšanā, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanā un energoefektivitātes paaugstināšanā.
“Papildu ikgadējiem ieguldījumiem uzņēmumu konkurētspējas un eksportspējas sekmēšanai nākamgad esam raduši iespēju izveidot divus jaunus un uzņēmējiem nozīmīgus atbalsta instrumentus. Inovācijas fonda ietvaros tiks izveidotas vairākas valsts ilgtermiņa misiju orientētas pētījumu programmas jaunu produktu radīšanai. Savukārt komersantu attīstībai, konkurētspējai, eksporta apjoma palielināšanai, nodrošinot finansējumu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, tiks radīta aizdevumu programma lieliem investīciju projektiem ar kapitāla atlaidi. Lai sniegtu atbalstu Latvijas uzņēmumiem eksporta palielināšanā, darbu turpinās 21 Latvijas ārējā ekonomiskā pārstāvniecība ārvalstīs,” turpina ministrs.
Ar mērķi paaugstināt budžeta finansējumu augstu sasniegumu zinātnes un pētniecības projektu īstenošanai, 2022. gadā tiks izveidots Inovācijas fonds 4 miljonu EUR apmērā. Plānots izveidot valsts ilgtermiņa misiju orientētas pētījumu programmas katrā no Latvijā apstiprinātajām Viedās specializācijas stratēģijas (RIS3) jomām - zināšanu ietilpīga bioekonomika; biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, farmācija; fotonika un viedie materiāli, tehnoloģijas un inženiersistēmas; viedā enerģētika un mobilitāte; kā arī informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
Lai nodrošinātu finanšu pieejamību lieliem investīciju projektiem ekonomikas atveseļošanai pēc Covid-19 izraisītās krīzes, šogad izveidotajam finanšu instrumentam - aizdevums investīciju projektiem ar kapitāla atlaidi paredzēts papildināt esošos 58 miljonus EUR vēl ar 41 miljonu EUR, tādējādi sasniedzot turpat 100 miljonu EUR valsts atbalstu investīcijām. Aizdevumu programmas mērķis ir sekmēt komersantu attīstību, konkurētspēju, eksporta apjoma palielināšanu, nodrošinot finansējumu dzīvotspējīgu uzņēmējdarbības projektu īstenošanai, kuri ir vērsti uz jaunu ražotņu, iekārtu un tehnoloģisko procesu ieviešanu un veicināt Latvijas tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību un starptautisko konkurētspēju. Aizdevuma mērķis - atbalstīt lielus investīciju projektus, kur projektā paredzēto ieguldījumu apjoms ir vismaz 10 miljoni EUR. Atbalstīto investīciju rezultātā līdz 2029. gadam tiks atbalstīti līdz 20 lieli projekti, radot 164 darba vietas un pētniecībai un attīstībai novirzot vismaz 6, 25 miljonus EUR.
Lai sniegtu atbalstu Latvijas uzņēmumiem eksporta palielināšanā, 2022. gadā 1,2 miljoni EUR tiks investēti 21 Latvijas Ārējo ekonomiskās pārstāvniecības darbības nodrošināšanai. Tā kā eksporta attīstību lielā mērā noteiks ražotāju un pakalpojumu sniedzēju konkurētspēja, balstīta uz ražošanas efektivitātes uzlabošanu un inovāciju, ir jāsekmē augsto tehnoloģiju preču un zināšanu ietilpīgu pakalpojumu eksporta īpatsvara pieaugums. Jāveicina inovācijās balstītu sektoru attīstība un tradicionālo nozaru transformācija uz augstāku pievienoto vērtību preču un pakalpojumu veidošanu. Lai to nodrošinātu, jāmaina arī pārstāvniecību darbības virziens, piesaistot stratēģiskos partnerus inovācijās, palīdzot jaunuzņēmumiem piesaistīt investīcijas, kā arī veicinot sadarbību starp zinātniskajām institūcijām, tai skaitā ārvalstu. Piešķirot finansējumu 21 pārstāvniecības darbībai, tiks kāpināta LIAA efektivitāte, nodrošinot Latvijas ekonomisko interešu pārstāvību un jaunu tehnoloģiju ietilpīgu projektu identificēšanu un sadarbību uzsākšanai.
Enerģētikas politikas ieviešanai un uzraudzībai, t.sk. obligātā iepirkuma (OI) kopējo izmaksu mazināšanai, nākamgad rezervēti 71,5 miljoni EUR, savukārt elektroenerģijas lietotāju atbalstam, atbalstam aizsargātajiem lietotājiem un energoietilpīgiem uzņēmumiem 2022. gada valsts budžetā plānots novirzīt 43,6 miljonus eiro. Šis atbalsts ir būtisks gan no patērētāju maksātspējas un enerģētiskās nabadzības mazināšanas, gan no uzņēmumu starptautiskās konkurētspējas, tai skaitā eksporta, palielināšanas perspektīvas. Savukārt 26,6 miljoni EUR tiks izlietoti naftas produktu rezervju uzturēšanai un 439 tūkstoši EUR tiks investēti enerģētikas politikas īstenošanas monitoringa veikšanā, ziņošanas sistēmas un IKT risinājumu izstrādē.
Altum īstenotās mājokļu garantiju atbalsta programmas un “Balsts” programmas turpināšanai 2022. gadā kopumā piešķirti 9,1 miljoni EUR. Mājokļu pieejamības atbalsta programmām ir nozīme ģimenes drošības veicināšanai un ģimenes pieauguma plānošanai, programma veicina nekustamā īpašuma tirgus attīstību, palielinot nekustamo īpašumu pārdošanas darījumu skaitu un dzīvojamo māju būvniecību, kā arī programmai ir būtiska ietekme uz hipotekāro kredītu tirgu.
Godīgas konkurences nodrošināšanai, iekšējā tirgus un patērētāju tiesību aizsardzībā nākamgad tiks investēti 6,7 miljoni EUR. Tāpat rasta iespēja nākamgad stiprināt Konkurences padomes kapacitāti, piešķirot papildu finansējumu 168 tūkstošus EUR, lai efektīvāk izpildītu konkurences noteikumus un uzraudzītu iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Savukārt PTAC darbības procesu un sniegto pakalpojumu digitalizēšanā nākamgad tiks investēti 287 tūkstoši EUR.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa