Ekonomikas ministrija š.g. 21. jūnijā informēja valdību par būvniecības elektroniskās darba laika uzskaites (turpmāk – EDLU) sistēmas efektivitātes novērtējumu, ietekmi uz ēnu ekonomikas un tās pamatkomponentes – aplokšņu algu - samazināšanos, kā arī sniedza priekšlikumus EDLU pilnveidojumiem.
Ēnu ekonomika būvniecības nozarē tradicionāli bijusi augsta. Ieviešot EDLU, jau šobrīd redzams efekts aplokšņu algu ierobežošanai - kopš 2015. gada ir panākts ēnu ekonomikas rādītāja samazinājums par vairāk kā 10 procentpunktiem. Būvniecības nozares turpmākās darbības pilnveidošanai un ēnu ekonomikas tālākai samazināšanai Ekonomikas ministrija turpina darbu pie Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2021./2022. gadam ietverto pasākumu ieviešanas,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.
EDLU sistēmas ieviešanas ietekme uz būvniecības nozari:
Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) veica EDLU novērtēšanu, kā arī novērtēja situāciju būvniecības nozarē kopumā.
EDLU būvniecībā tika ieviesta pakāpeniski, ļaujot būvkomersantiem un būvniecībā nodarbinātajiem pierast pie jaunās sistēmas. VID veikto pārbaužu rezultāti liecina, ka gan 2019.g., gan 2020.g. samazinājās to pārkāpumu skaits, kuri attiecas uz būvlaukumā izmantojamo EDLU risinājumu vai pašu būvuzņēmēju praktisko iemaņu apguvi EDLU sistēmas lietošanā.
Diemžēl Covid-19 pandēmija būtiski ietekmēja situāciju būvniecības nozarē, kā arī VID darbību. VID lielus resursus veltīja atbalsta administrēšanai Covid-19 pandēmijas skartajām nozarēm, samazinot citu kontrolējošo pasākumu intensitāti. Šobrīd var secināt, ka kopumā EDLU ir efektīva un pozitīvi ietekmē būvniecības nozares darbības vidi. Taču, lai izdarītu pamatotus secinājumus par ēnu ekonomikas rādītājiem būvniecības objektos, kuros ir ieviesta EDLU, ir nepieciešama papildu analīze un papildu kontroles pasākumi.
Tāpēc valdība uzdeva Finanšu ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Labklājības ministriju turpināt sekot EDLU sistēmas darbības efektivitātei un līdz 2024. gada 1. martam sniegt MK informāciju par elektroniskās darba laika uzskaites sistēmas ietekmi uz ēnu ekonomikas komponentēm – “aplokšņu algu” un nelegālo nodarbinātību, kā arī darbinieku atalgojumu pieaugumu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu plaisu apmēra mazināšanos būvniecības nozarē, ņemot vērā šobrīd identificētos aspektus.
Atgādinām, EDLU būvniecībā tika ieviesta ar 2017. gada 22. jūnija grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” ar mērķi iegūt objektīvus un aktuālus datus nodokļu administrēšanas vajadzībām par būvniecībā nodarbināto faktiski nostrādāto darba laiku būvlaukumā. EDLU ieviešana notika pakāpeniski. Sākotnēji tā tika ieviesta tā sauktajos lielajos objektos, t.i. trešās grupas būvju būvniecības gadījumos, kā arī gadījumos, ja būvdarbu izmaksas bija vismaz viens miljons eiro. Ar 2019. gada 30. maija grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām” būvdarbu izmaksu vērtība EDLU ieviešanai tika samazināta līdz 350 000 eiro.
EDLU tika ieviesta kā atbalstošs pasākums vispārsaistošai ģenerālvienošanās būvniecības nozarē, kas nosaka minimālo atalgojumu būvniecības profesijās. Praksē konstatēts, ka abu pasākumu efektivitāte ir daudz lielāka, ja tie tiek ieviesti vienlaicīgi. EDLU samazina iespēju krāpties ar darba devēja deklarētām darba stundām, jo VID tiek nodrošināta aktuāla un objektīva informācija par darbinieka nostrādāto laiku. Savukārt, ģenerālvienošanās, kas nosaka nozares specifikai atbilstošu minimālo atalgojumu, samazina risku, ka darba devējs nodokļu vajadzībām deklarēs neatbilstoši zemas stundas likmes.
Detalizēti ar Informatīvo ziņojumu "Par elektroniskās darba laika uzskaites regulējuma efektivitāti un nepieciešamajiem pilnveidojumiem" var iepazīties Tiesību aktu portālā.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa