Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2024. gada martā gada griezumā preču eksporta vērtība faktiskajās cenās samazinājās par 18,8%, savukārt importa vērtība samazinājās par 17%. Eksporta un importa vērtības samazinājums gada griezumā joprojām ir daļēji saistāms ar cenu samazinājumu.
Š.g. martā gada griezumā, jau divpadsmito mēnesi pēc kārtas, turpināja ievērojami samazināties minerālo produktu eksporta vērtība, kas būtiski ietekmēja kopējo eksporta vērtības kritumu. Ievērojami saruka arī koksnes un tās izstrādājumu, elektroierīču un iekārtu, kā arī graudaugu kultūru eksporta vērtība. Mērenāk samazinājās mehānismu un ierīču un sauszemes transportlīdzekļu eksports. Savukārt pieauga dārzeņu, dzīvnieku un augu tauku un eļļu, kā arī organisko ķīmisko savienojumu eksports.
Martā gada griezumā par 16,1% samazinājās eksports uz ES valstīm. Eksporta vērtība straujāk samazinājās uz Lietuvu un Somiju (uz abām – minerālie produkti), Zviedriju (mēbeles, jaukti ķīmiskie produkti), Spāniju (graudaugi) un Nīderlandi (jaukti ķīmiskie produkti, koksne). Savukārt eksports pieauga uz Ungāriju (minerālie produkti) un Beļģiju (organiskie ķīmiskie savienojumi).
Martā strauji saruka arī eksports uz NVS valstīm – par 25,4%. Strauji samazinājās eksports uz Krieviju (mehānismi, elektroierīces un iekārtas), mērenāk – uz Kazahstānu (dzērieni, elektroierīces un iekārtas). Lielu daļu no visa eksporta uz Krieviju joprojām sastāda dzērienu eksports. Tāpat tiek eksportēti apavi, apģērbi un piederumi un farmācijas produkti, kā arī citas sankciju sarakstā neiekļautas preces.
Martā būtiski samazinājās arī eksports uz pārējām valstīm – par 25%. Šajā valstu grupā eksporta vērtība samazinājās uz Turciju (dzelzs un tērauds), Ukrainu (minerālie produkti, neatšifrētu kodu preces) un Apvienoto Karalisti (koksne), Nigēriju un Maroku (uz abām – graudaugi). Savukārt eksporta vērtība pieauga uz Namībiju, Alžīriju (uz abām – graudaugi) un Ēģipti (koksne).
Martā gada griezumā, līdzīgi kā eksportā, importa vērtības kritumu lielākoties noteica minerālo produktu importa vērtības samazinājums. Tā sarūk jau kopš 2023. gada februāra. Būtiski samazinājās arī sauszemes transportlīdzekļu, mehānismu un ierīču un elektroierīču un iekārtu imports. Savukārt pieauga dzelzceļa transportlīdzekļu un to daļu imports.
Kopumā šā gada pirmajā ceturksnī preču eksports faktiskajās cenās bija par 8,9% mazāks nekā pirms gada, bet preču imports šajā laikā samazinājās par 12 procentiem.
Prognozējams, ka eksporta izaugsme tuvākajos mēnešos saglabāsies vāja; pozitīva eksporta izaugsme atgriezīsies gada vidū. Izaugsmi turpinās ierobežot ārējais pieprasījums un ģeopolitiskā nenoteiktība. Šajā situācijā komersantiem ir būtiski turpināt meklēt jaunas piegāžu iespējas un preču noieta tirgus.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Edmunds Gergelevičs
EM Analītikas dienesta analītiķis