Līdz ar ekonomisko aktivitāšu piebremzēšanos, arī nodarbināto skaita pozitīvā dinamika gada 2. ceturksnī ir apstājusies un gada griezumā nodarbināto skaits samazinājās par 0,4% jeb aptuveni 4 tūkstošiem. Neskatoties uz to, turpina pieaugt gan nodarbinātības līmenis, gan samazināties bezdarbs. Nodarbinātības līmenis 2. ceturksnī palielinājās līdz 64,7%, kas ir par 0,3 procentpunktiem augstāks rādītājs nekā 2018. gada 2. ceturksnī. Vienlaikus bezdarba līmenis samazinājās līdz 6,4%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2007. gada.
Kopumā 2019. gada 2. ceturksnī bija nodarbināti 905,6 tūkstoši iedzīvotāji vecumā no 15-74 gadiem, bet darba meklētāju skaits samazinājās līdz 61,5 tūkstošiem, kas ir par gandrīz par 14 tūkstošiem mazāk nekā pirms gada.
Vienlaikus darba tirgu turpina ietekmēt demogrāfijas tendences - iedzīvotāju skaits darbaspējas vecumā gada 2. ceturksnī samazinājās par vairāk nekā 12,4 tūkstošiem, salīdzinot ar 2018. gada 2. ceturksni. Tas kopumā negatīvi ir atsaucies uz darbaspēka piedāvājuma dinamiku - ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaits atbilstošā periodā samazinājās par gandrīz 18 tūkstošiem jeb 1,8%.
Tāpat pēc 2 gadu stabila pieauguma samazinājusies ir arī iedzīvotāju līdzdalība darba tirgū. Gada griezumā iedzīvotāju ekonomiskās aktivitātes līmenis ir samazinājies par 0,7 procentpunktiem un 2. ceturksnī tas bija 69% vecuma grupā no 15-74 gadiem. Līdz ar to tas norāda, ka darba tirgus pašlaik ir sasniedzis savu potenciālu un turpmāki uzlabojumi iespējami tikai mazinot strukturālās disproporcijas – reģionālās atšķirības, prasmju pieprasījuma un piedāvājuma neatbilstības.
Uz strukturālām neatbilstībām darba tirgū norāda arī tas, ka Latvijā joprojām bezdarba līmenis ir jūtami augstāks nekā kaimiņos – Igaunijā bezdarba līmenis gada 2. ceturksnī bija 5,1%, savukārt Lietuvā – 6,2%.
Jāņem vērā, ka Latvijā joprojām 40% jeb 24,3 tūkstoši no visiem darba meklētājiem ir bez darba ilgāk par gadu, līdz ar to daudzi no tiem ir zaudējuši darba iemaņas, kā arī to prasmes vairs neatbilst darba tirgū pieprasītām. Tāpat būtiska strukturālā bezdarba veidojošā komponente Latvijā ir darba tirgus reģionālās neatbilstības - bezdarba līmeņa atšķirības starp Rīgas un Latgales reģioniem joprojām veido gandrīz desmit procentpunktus.
Ņemot vērā izaugsmes tempu palēnināšanos, sagaidāms, ka nodarbināto skaits 2019. gadā kopumā varētu augt lēnāk, tomēr vidēji gadā saglabājot pozitīvu dinamiku. Kopumā 2019. gadā nodarbināto skaits varētu palielināties par aptuveni 0,2%, bet bezdarba līmenis varētu noslīdēt līdz 6,5 %.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Normunds Ozols
Analītikas dienesta vecākais ekonomists