Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes publicētajiem datiem pagājušā gada 4. ceturksnī, salīdzinot ar 2018. gada 4. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1%. Kopumā 2019. gadā ekonomika ir augusi par 2,2%, kas ir lēnāka izaugsme nekā divos iepriekšējos gados.
Izaugsmes tempu sabremzēšanos noteica gan iekšējie faktori (norises finanšu sektorā, pārmaiņas ostu pārvaldībā, ES fondu investīcijas sasniegušas maksimumu, u.c.), gan arī ārējie faktori (globālo tirdzniecības attiecību pārskatīšana, Brexit, lēnāka izaugsme ES valstīs).
Privātais patēriņš aizvadītajā gadā ir pieaudzis par 2,9%. Lēnāku pieaugumu nosaka mērenāki uzlabojumi darba tirgū. Lai arī darba algu pieauguma tempi joprojām ir salīdzinoši strauji, nodarbināto skaits aizvadītajā gadā pieauga vien par 0,1 procentu.
Pēc strauja kāpuma 2017. un 2018. gadā, 2019. gadā investīciju jeb bruto pamatkapitāla veidošanas pieaugums bija ievērojami mērenāks – par 3,1%. Pagājušajā gadā ieguldījumi mājokļos, ēkās un būvēs pieauga par 2,8%, mašīnās un iekārtās, kā arī transportlīdzekļos – par 2%. Vienlaikus ieguldījumu apjomi intelektuālā īpašuma produktos pērn palielinājās par 11,6 procentiem.
Lai arī lēnākos tempos, turpina augt arī preču un pakalpojumu eksports, kas faktiskajās cenās 2019. gadā sasniedza 18,3 miljardus EUR. Salīdzināmās cenās, jeb izslēdzot cenu izmaiņu ietekmi, preču un pakalpojumu eksports pērn auga par 2%. Straujāk pieauga pakalpojumu eksports (par 5,7%), kamēr preču eksporta kāpums sasniedza vien 0,4 procentus.
Nozaru griezumā 2019. gadā būtiskākais ieguldījums ekonomikas izaugsmē bija tirdzniecības nozarei (pieaugums par 4,1%), ko sekmēja gan mazumtirdzniecības, gan vairumtirdzniecības apjomu kāpums. Strauja izaugsme pērn bija vērojama arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē (par 12,8%), ko lielā mērā ietekmēja augstā graudu raža. Strauja izaugsme aizvadītajā gada bija arī ēdināšanas pakalpojumos (par 11,2%), datorprogrammēšanā un konsultēšanā (par 9,1%), kā arī komercpakalpojumos (par 6,5%).
Apstrādes rūpniecība 2019. gadā pieauga par 2,1%. Vienlaikus tendences apakšnozarēs ir ļoti atšķirīgas. Lielākajā nozarē – kokapstrādē ražošanas apjomi pērn saglabājās 2018. gada līmenī. Nozari ietekmēja gan Lielbritānijas izstāšanās process no ES, gan apjomīgais produkcijas cenu kritums saistībā ar egļu mizgrauža izplatību Eiropā. 2019. gadā ražošanas apjomi saruka pārtikas rūpniecībā, būvmateriālu un mēbeļu ražošanā. Vienlaikus stabils pieaugums 2019. gadā turpinājās metālapstrādē, elektronikas, kā arī elektrisko iekārtu ražošanas nozarēs.
2019. gadā būvniecības nozares izaugsme sasniedza 2,9%, kas bija ievērojami lēnāka izaugsme nekā gadu iepriekš. Pie tam pagājušā gada 4. ceturksnī būvniecības apjomi pat saruka (par 0,5%) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Lēnāka nozares izaugsme bija gaidāma, jo iepriekš tika pabeigti dažādi apjomīgi privāto investoru projekti (piemēram, IKEA un Akropoles veikalu celtniecība), savukārt ES fondu investīciju apjoms 2019. gadā faktiski saglabājās 2018. gada līmenī.
2019. gadā samazinājums bija vērojams finanšu nozarē, transporta pakalpojumos (saruka gan pārvadāto kravu apjomi, gan ar to apkalpošanu saistītās transporta palīgdarbības), kā arī ražošanas apjomiem enerģētikas nozarē.
Augstāk minētie fakti turpinās ietekmēt ekonomiku arī šogad. Papildus tam aizvien nopietnāk globālās ekonomikas attīstības nenoteiktību ietekmē koronavīrusa izplatība. Ņemot vērā augsto nenoteiktību, Latvijas ekonomikas izaugsme 2020. gadā būs ļoti mērena un visdrīzāk nebūs straujāka kā pērn. Pašreizējās prognozes liecina, ka IKP šogad varētu augt 2% robežās.
Ekonomikas ministrijas vērtējumu sagatavoja
Jānis Salmiņš
EM Analītikas dienesta vadītāja vietnieks