2024. gadā ekonomikas attīstību Latvijā turpināja ietekmēt ģeopolitiskā situācija un nenoteiktība, kā arī eksporta mērķa tirgu lēnā atkopšanās. Ekonomikas ministrijai (EM) šis gads bijis intensīva darba gads, lai sniegtu būtisku atbalstu mūsu uzņēmējiem gan produktivitātes, digitalizācijas, energoefektivitātes, gan eksportspējas un konkurētspējas kāpināšanai, vienlaikus īstenojot virkni aktivitāšu, lai valsts atbalsts arī 2025. gadā būtu pieejams atbilstoši komersantu vajadzībām. Tāpat esam īstenojuši vairākus pasākumus, lai sekmētu mājokļu pieejamību iedzīvotājiem, kā arī uzlabotu iedzīvotāju labklājību. Sniedzam apkopojumu par Ekonomikas ministrijas galvenajiem paveiktajiem darbiem 2024. gadā.
Lai straujāk kāpinātu Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeni un ekonomisko labklājību, esam sagatavojuši jaunu Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju. Ziņojuma “Par Latvijas ekonomikas attīstību: Latvijas tautsaimniecība – produktivitāte, konkurētspēja, izaugsme” mērķis bija rosināt diskusiju un publiskas debates Saeimā par Latvijas ekonomikas attīstības izaicinājumiem un valsts izaugsmes prioritātēm. Saeimas ekonomikas politikas debates ir jauna paradigma jeb pieeja izsvērtu lēmumu pieņemšanai par valsts attīstības vīziju, sasniedzamajiem mērķiem un rīcībpolitikām.
Lai gan 2024.gads nav bijis vienkāršs, esam darījuši visu, lai īstenotu Latvijas ekonomikas izaugsmes stratēģiju un ietu uz galveno rezultātu - desmit gadu laikā dubultot Latvijas ekonomikas apjomu. Soli pa solim arī nākamajā gadā rīkosimies, lai kāpinātu Latvijas uzņēmumu produktivitāti un mazinātu birokrātiju," saka ekonomikas ministrs Viktors Valainis.
Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. -2028. gadam ietver informāciju par Latvijas fiskālo politiku 2025.-2028. gadam ar mērķi nodrošināt publisko finanšu un valsts parāda ilgtspēju, kā arī strukturālos pasākumus, reformas un investīcijas, t.sk. Eiropas Savienības (ES) fondu un Atveseļošanas fonda pasākumus, kas vērsti uz Latvijas konkurētspējas, produktivitātes, digitālās un zaļās pārejas nodrošināšanu. Nodrošinot līdzdalību šī plāna sagatavošanā, esam sagatavojuši strukturālās daļas par reformām un investīcijām.
Atbalsts uzņēmējiem
Nodrošināts pastāvīgs un plašs atbalsts komersantiem uzņēmējdarbības konkurētspējai, atvieglota Altum finansējuma līdz 100 000 eiro pieejamība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, samazinot nodrošinājuma prasības un aizdevuma likmi lauksaimnieku apgrozāmo līdzekļu aizdevumiem.
Īstenoti pasākumi investīciju piesaistei. Ar "Inovatīvas uzņēmējdarbības un prioritāro projektu atbalsta likumu" izveidots “Zaļais koridors”, lai sekmētu augstas pievienotās vērtības un uz eksportu orientētas investīcijas Latvijā. Tāpat nodrošināta Investīciju fonda darbības turpināšana investīcijām lielu, tautsaimniecībai nozīmīgu uz eksportu vērstu projektu attīstībai. Šogad atjaunots Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes darbs, nodrošinot saskaņotu starpresoru sadarbību sekmīgai investīciju projektu īstenošanai Latvijas valsts interesēs. Īstenota Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras reforma ar mērķi tās darbību vairāk fokusēt uz investīciju piesaisti un eksporta sekmēšanu.
Nodrošināta atbalsta pieejamība pētniecībai un inovācijām. Inovācijas ir galvenais ekonomikas izaugsmes virzītājspēks. Lai stimulētu komersantus ieguldīt finansējumu pētniecībā un attīstībā, esam izstrādājuši trīs atbalsta programmas jaunu produktu un tehnoloģiju izstrādei, novirzot vairāk kā 108 milj. eiro. Atbalsts tiek sniegts caur Kompetences centriem viedās specializācijas stratēģijas jomās. Atbalsts granta veidā līdz 1 milj. eiro rūpnieciskiem pētījumiem, eksperimentālām izstrādnēm un tehniski ekonomiskajai priekšizpētei pieejams sīkiem (mikro), maziem, vidējiem un lieliem komersantiem. 2024. gadā uzsākta Inovāciju fonda ilgtermiņa pētījumu programma komerciālas ievirzes pētījumiem biomedicīnas un viedo materiālu jomā, ko plānots īstenot sadarbībā ar Latvijas Zinātnes padomi vairākos posmos līdz 2032. gadam.
Īstenota virkne pasākumu Mākslīgā intelekta izcilības centra izveidei Latvijā - parakstīts sadarbības memorands ar Microsoft, kurā Latvijas puse apņemas turpināt darbu pie Nacionālā mākslīgā intelekta centra attīstības un citām digitālajām iniciatīvām sadarbībā ar Microsoft. Memoranda mērķis ir veicināt mākslīgā intelekta un digitālo risinājumu izmantošanu valsts pārvaldes procesu modernizēšanai, kā arī attīstīt inovāciju un tehnoloģiju ekosistēmu Latvijā. Šāda sadarbība ļaus ne tikai paātrināt valsts pārvaldes pakalpojumu sniegšanas laiku, bet arī uzlabot to kvalitāti, efektivitāti un pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Valdība atbalstījusi Nacionālā mikroshēmu kompetences centra izveidi Latvijā, vienlaikus lemjot, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra tiks noteikta par kompetento iestādi (vienoto kontaktpunktu), kas būs atbildīga par to jautājumu koordinēšanu, kuri saistīti ar Mikroshēmu akta ieviešanu un par pārrobežu sadarbību ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, savukārt Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) būs Nacionālā mikroshēmu kompetences centra konsorcija koordinators Latvijā.
Izstrādāta atbalsta programma duāla pielietojuma jaunu produktu izstrādei. Ņemot vērā, ka tieši drošības un aizsardzības joma ir tā, kurai investīciju nepieciešamība ir vitāli svarīga aktuālās ģeopolitiskās situācijas radīto risku un noteikto nacionāla un arī ES līmeņa prioritāšu dēļ, esam proaktīvi novirzījuši finansējumu pētniecības aktivitātēm drošības un aizsardzības spēju stiprināšanai. Atbalsts granta veidā rūpnieciskiem pētījumiem, eksperimentālām izstrādnēm un tehniski ekonomiskajai priekšizpētei būs pieejams sīkiem (mikro), maziem, vidējiem un lieliem komersantiem. Kopējais pieejamais finansējums ir 29 milj. eiro.
Izstrādātas un uzsāktas īstenot apmācību programmas. No 2024. gada vidus komersantiem ir pieejams atbalsts uzņēmumu digitālo prasmju attīstībai no Atveseļošanas fonda līdzekļiem, kur mācībām var pieteikties pie nozares asociācijām vai EDIC. Šogad arī apstiprināta ES fondu programma nozaru apmācībām, kur projektu īstenošanu plānots uzsākt 2025. gada II ceturksnī un apmācībām arī varēs pieteikties pie nozaru asociācijām. Kopējais pieejamais finansējums apmācību programmām ir 28,7 milj. eiro.
Tāpat šogad ir nodrošināts Atveseļošanas fonda atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā (ietverot pāreju uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu siltumapgādē), nodrošinot finansējumu 80,5 milj. eiro apmērā. Atbalsta programmas ietvaros Altum kopumā īstenojusi 10 atlases kārtas, kuru ietvaros noslēgti 260 līgumi ar komersantiem par atbalstu 70 milj. eiro apmērā. Atbalstam uzņēmēji vēl var pieteikties līdz 2025. gada 21. janvārim.
Lai stiprinātu ES piegāžu ķēdes kritiski svarīgo jūras vēju tehnoloģiju ražošanas attīstībai Latvijā, Rīgas brīvostas infrastruktūras attīstībā plānots ieguldīt vairāk kā 64 milj. eiro. Ieguldījumu rezultātā Rīgas brīvostā tiks radīta zaļā industriālā teritorija, kurā turpmāk komersanti varēs attīstīt ražotnes jūras vēju un sauszemes vēju tehnoloģiju un to komponenšu ražošanai. Attīstot zaļo industriālo teritoriju 30 ha platībā Rīgas brīvostas teritorijā, tiks sekmēta tālākā uzņēmējdarbības attīstība un investīciju piesaiste ostas teritorijā tai pieguļošajās teritorijās (kopējā platība 60 - 90 ha). Attīstot ostas teritoriju un nodrošinot izbūvētās teritorijas iznomāšanu vēja enerģijas tehnoloģiju komponenšu ražojošiem uzņēmumiem, provizoriski tiks nodrošināts eksports 160 milj. eiro apmērā, radītas 650 darba vietas un ik gadu nodrošināta nodokļu nomaksa vismaz 7,8 milj. eiro apmērā.
Mājokļu pieejamības uzlabošana
Grozījumi regulējumā, atvieglojot daudzdzīvokļu ēku apsaimniekošanu un atjaunošanu. Ieviests tā sauktais “mazākuma balsojuma” princips, kas paredz aizsardzību tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri ir aktīvi dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, taču ir mazākumā un tādējādi nespēj pieņemt nozīmīgus lēmumus vairākuma bezdarbības dēļ. Ar grozījumiem Dzīvokļa īpašuma likumā dzīvokļu īpašnieku mazākumam tiek paredzētas pilnvaras atkārtotas kopsapulces gadījumā lemt par mājas pārvaldīšanas jautājumiem.
Savukārt Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā paredz ieviest likumisku reālnastu jeb principu “parāds seko dzīvoklim”. Grozījumi šajos likumos vēl jāapstiprina Saeimai.
Zemas īres maksas mājokļu būvniecība reģionos. Ar Altum atbalstu dažādās Latvijas pilsētās šobrīd ir uzsākta jau sešu zemas īres māju būvniecība, kurās kopā būs vairāk nekā 420 jauni dzīvokļi. Dažādās projekta gatavības un būvniecības stadijās ir īres namu projekti Valmierā, Bauskā, Jelgavā, Tukumā un Ventspilī, kā arī notiek līguma slēgšana par 54 īres dzīvokļu mājas būvniecību Cēsīs. Kopumā ar ES Atveseļošanas fonda resursiem līdzfinansētajā programmā plānots uzbūvēt vismaz 467 īres maksas ziņā pieejamus mājokļus.
Savukārt kvalitatīvu sociālo īres mājokļu pieejamības veicināšanai sociāli un ekonomiski mazaizsargātākajām personām apstiprināta atbalsta programma pašvaldībām to īpašumā esošu telpu un ēku atjaunošanai un jaunu dzīvojamo māju būvniecībai vairāk kā 50 milj. eiro apmērā.
Daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes uzlabošanai un pārejai uz atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju izmantošanu īstenots atbalsts no Atveseļošanas fonda līdzekļiem 57,28 milj. eiro. Atbalsta programmas ietvaros šobrīd ir noslēgti līgumi ar 63 daudzdzīvokļu mājām.
Joprojām turpinās un 2024. gadā arī paplašināts valsts atbalsts iedzīvotājiem mājokļu iegādei un būvniecībai, kā arī elektroenerģijas izmaksu segšanai. Šogad valdība lēma, ka hipotekāro aizdevumu dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, kuru izsniedzis patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējs vai krājaizdevu sabiedrība (t.i. nebanku finansētājs), arī varēs saņemt ar valsts atbalstu - Altum garantiju vai atbalsta programmas "Balsts" subsīdiju. Turpinās arī atbalsts aizsargātajiem lietotājiem - daudzbērnu ģimenēm, ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti, personām ar 1. invaliditātes grupu, kā arī trūcīgajām vai maznodrošinātām personām elektroenerģijas izmaksu segšanai.
Izstrādāts normatīvais regulējums (grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, Kredītiestāžu likumā, Notariāta likumā un Apdrošināšanas līguma likumā) patērētāju hipotekāro kredītu pārkreditēšanai pie cita kreditēšanas pakalpojumu sniedzēja, mazinot hipotekārās pārkreditēšanas šķēršļus, tai skaitā izmaksas un procesam nepieciešamo laiku, un veicinot konkurenci patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju vidū, attīstot piedāvātos risinājumus hipotekāro kredītu ņēmējiem un mazinot augstās hipotekāro kredītu likmes. Izmaiņu rezultātā tiks panākts ievērojams pārkreditēšanas izmaksu samazinājums iedzīvotājiem, process aizņems ne vairāk kā divus mēnešus, un patērētājam tas kļūs vienkāršāks, turklāt visu procesu varēs īstenot attālināti.
Būvniecības procesa uzlabošana
Administratīvā sloga mazināšanai nekustamā īpašuma attīstīšanas jomā valdība pieņēma rīcības plānu, kurā ietverti ap 60 pasākumiem, lai vienkāršotu un padarītu efektīvāku nekustamā īpašuma attīstības procesu, kur katrs nākamais posms ir iepriekšējā posma loģisks turpinājums, un vienlaikus tiek saglabātas sabiedrības tiesību un drošības garantijas. Nekustamā īpašuma īpašnieks pēc iespējas agrīnā stadijā iegūs skaidru atbildi, vai un ko konkrētajā teritorijā drīkst būvēt, bet process garantēs tiesisko paļāvību, sākot no teritorijas plānošanas līdz būvju ierakstīšanai zemesgrāmatā. Apstiprinātais plāns ir nozīmīgs birokrātijas mazināšanai un investīciju piesaistei, tas palīdzēs palielināt Latvijas konkurētspēju reģionā un veicinās nekustamo īpašumu attīstības un būvniecības nozaru izaugsmi.
Sagatavoti arī grozījumi likumā “Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās”, būtiski atvieglojot ierakstīšanas zemesgrāmatā procesu ēkām, kas ir uzbūvētas vienkāršotajā procesā, t.i. pamatojoties uz paziņojumu par būvniecību. Savukārt grozījumi Teritorijas attīstības plānošanas likumā saīsinās teritorijas plānošanas dokumentu apstiprināšanu.
Ēnu ekonomikas ierobežošanai būvniecībā no 2025. gada tiks ieviesta elektroniskā darba laika uzskaite (EDLUS) būvobjektos, kuru būvdarbu izmaksas ir vismaz 170 tūkst. eiro, kā arī samazināta EDLUS datu pieļaujamā neatbilstība, kas ļaus precīzāk novērtēt nostrādāto darba stundu apjomu.
Pasākumi vienotā būvju reģistrācijas procesa ieviešanai, kas paredz atteikties no būvju kadastrālās uzmērīšanas būvniecības procesā (inventarizācijas), nodrošinot būvju reģistrāciju, pamatojoties uz būvniecības procesā iegūtiem datiem.
Noslēgti deleģēšanas līgumi ar nevalstiskajām organizācijām par būvspeciālistu kompetences novērtēšanu un patstāvīgās prakses uzraudzību uz 10 gadiem (nevis uz 3 gadiem, kā līdz šim).
Drošības stiprināšana
Ieviests jauns, efektīvāks valsts naftas produktu drošības rezervju iegādes modelis un uzsākta pirmās nepieciešamības preču rezervju izveide. Pakāpeniski līdz 2029. gadam naftas produktu drošības rezerves 100% apmērā tiks iegādātas valsts īpašumā, kas ļaus tuvāko desmit gadu laikā ietaupīt 877 milj. eiro. 2024. gadā izstrādāts tiesiskais regulējums, nosakot kārtību, kādā iedzīvotāji nodrošināmi ar pirmās nepieciešamības precēm valsts apdraudējuma gadījumā, valsts pārvaldes uzdevums iedzīvotāju nodrošināšanā ar pirmās nepieciešamības precēm ir deleģēts SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor”, kā arī uzsāktas īstenot organizatoriska rakstura darbības iedzīvotāju nodrošināšanai ar pirmās nepieciešamības precēm (tostarp, izsludināta daļa iepirkumu par pirmās nepieciešamības preču iegādi).
Vienlaikus, lai aviācijas nozarei dotu iespēju optimizēt izmaksas, kas saistītas ar valsts naftas produktu drošības rezervju veidošanu un uzturēšanu, reizē nepalielinot finansiālo slogu tiem komersantiem un gala patērētājiem, kuri patērē benzīnu vai dīzeļdegvielu, izstrādājām tiesisko regulējumu, kas paredz atbrīvot no pakalpojuma maksas samaksas pienākuma par patērēto aviācijas degvielu, reizē paredzot, ka aviācijas nozare pati uztur drošības rezerves.
Tāpat šogad aktīvi iesaistījāmies, lai tiktu īstenoti priekšnosacījumi Latvijas iestāšanās procesa Starptautiskajā Enerģētikas aģentūrā veiksmīgai norisei.
Digitālo pakalpojumu akta ieviešanai Latvijā valdība atbalstīja izstrādātos grozījumus Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā. Digitālo pakalpojumu akts ir pirmais šāda tipa tiesību akts pasaulē, kura mērķis ir padarīt tiešsaistes (interneta) vidi drošāku, paredzamāku un uzticamāku visiem tās lietotājiem. Tas paredz jaunus pienākumus starpniecības pakalpojumu sniedzējiem digitālajā sektorā, lai mazinātu nelikumīga satura izplatību tiešsaistē, kā arī mazinātu dažādus sociālos riskus, ko rada ļoti lielas tiešsaistes platformas un meklētājprogrammas. Vienlaikus, tika noteikts, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir kompetentā iestāde, kas uzraudzīs Digitālo pakalpojumu akta piemērošanu un kas pildīs digitālo pakalpojumu koordinatora funkciju Latvijā.
Esam optimizējuši metroloģiskās kontroles prasības - ar grozījumiem likumā “Par mērījumu vienotību” Latvijas likumdošanā tika ieviests jauns metroloģiskās kontroles veids, proti, statistiskā verificēšana. Tas ne tikai mazinās neērtības elektroenerģijas sistēmas lietotājam un AS “Sadales tīkls”, bet arī ļaus AS “Sadales tīkls” laika posmā no 2026. - 2034. gadam ietaupīt aptuveni 119,4 milj. eiro. Vienlaikus, lai to nodrošinātu, bija nepieciešams izstrādāt vairākus pakārtotos MK noteikumus - noteikumus par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu un grozījumus Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumos Nr. 981 “Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm”.
Konkurences veicināšana
Sagatavoti priekšlikumi pārtikas preču cenu samazināšanai, izskatīšanai valdībā iesniegti jau pirmie - grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, lai novērstu pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī lai veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū.
Apstiprināti grozījumi Konkurences likumā, nosakot Konkurences padomei jaunu funkciju - sniegt metodisko atbalstu publiskajiem pasūtītājiem konkurences tiesību pārkāpuma rezultātā radīto zaudējumu apzināšanā, kā arī to novērtēšanā un aprēķināšanā. Vienlaikus sagatavoti jauni grozījumi Konkurences likumā, lai arī tirgus dalībnieku amatpersonām noteiktu atbildību par konkurences tiesību pārkāpumiem, t.i. par aizliegtas vienošanās pārkāpumiem. Atbildības noteikšana paaugstinās amatpersonu motivāciju aktīvi rīkoties, nepieļaujot pārkāpumu, vai jau izdarītu pārkāpumu atklāšanā sadarboties ar Konkurences padomi.
Cilvēkkapitāla attīstība
Darba tirgum nepieciešamā cilvēkkapitāla attīstības nodrošināšanai apstiprināta atbalsta programma “Nozaru vajadzībās balstīta pieaugušo izglītība”, izstrādāta normatīvo aktu grozījumu pakotne, lai palīdzētu uzņēmējiem nezaudēt produktivitāti darba roku trūkuma dēļ, t.sk. ārvalstu darba spēka piesaistei.
Šogad veicām starptautiskās pieredzes izvērtējumu par efektīvāko atbalsta instrumentu darba ņēmēju profesionālajai pilnveidei un pārkvalifikācijai. Lai paplašinātu iespējas profesionālajai pilnveidei un pārkvalifikācijai mūža garumā, nepieciešams uz rezultātiem balstīts atbalsta instruments (finansējuma modelis), t. sk. piesaistot privāto kapitālu, kā arī nodrošinot izglītības pieejamību un kvalitāti.
Izstrādāti un apstiprināti grozījumi Imigrācijas likumā, iekļaujot gadījumus, kuros Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde var pieņemt lēmumu par aizliegumu (līdz 1 gadam) fiziskai vai juridiskai personai uzaicināt ārzemnieku, piemēram, pārkāptas normatīvo aktu prasības to var attiecināt uz visiem komersantiem, kuru valdes locekļiem jau noteikts uzaicināšanas liegums saistībā ar pārkāpumiem. Papildus tam, tika piešķirts deleģējums noteikt jomas, prasības un kritērijus uzņēmumiem, kuri ir tiesīgi uzaicināt ārzemniekus, kuru dokumentus pieņem, izskata un lēmumu pieņem saīsinātos termiņos.
Grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 225 "Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu" paredz, ka, ja ārzemnieks saņem vīzu un tiesības uz nodarbinātību, darba samaksa tiek noteikta ne mazāka par Latvijā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu nozarē iepriekšējā gadā vai ar nozares ģenerālvienošanos, kas ir noslēgta atbilstoši Darba likuma 18. panta ceturtajai daļai, noteikto minimālo algu. Ja tā ir augstāka, tad nepieciešamais finanšu līdzekļu apmērs ir ne mazāks par Latvijā strādājošo mēneša vidējo bruto darba samaksu iepriekšējā gadā.
Jau vairāku gadu garumā Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozes ir viens no instrumentiem, kas ļauj priekšlaicīgi paredzēt darba tirgus neatbilstību veidošanos nākotnē. Tās parāda iespējamās darba tirgus attīstības tendences un iespējamos riskus, saglabājoties esošai izglītības sistēmai un izglītības piedāvājuma struktūrai. Uz darba tirgus prognožu pamata sagatavots 2024. gada Ekonomikas ministrijas Informatīvais ziņojums par darba tirgus vidēja un ilgtermiņa prognozēm līdz 2040. gadam.
Ārējo ekonomisko attiecību stiprināšana
Lai turpinātu starpvaldību ekonomisko dialogu, 2024. gadā notika virkne tikšanās un vizītes, t.sk. ar uzņēmēju dalību, kurās izskatītas iespējas intensificēt un diversificēt Latvijas sadarbību ar Vāciju, Franciju, ASV, Somiju, Norvēģiju, Japānu, Dienvidkoreju, Ukrainu, Moldovu un citām valstīm. Ekonomikas ministra un uzņēmēju vizītēs uz Ukrainu, ASV un Vāciju piedalījās vēsturiski lielākās uzņēmēju delegācijas (kopā pārstāvēti vairāk kā 110 uzņēmumi, uzņēmēju organizācijas, institūcijas).
2024. gadā tika noorganizētas divas starpvaldību komisijas ekonomiskās, zinātniskās un tehniskās sadarbības jautājumos (SVK) - Latvijas – Ukrainas SVK sēde š.g. 22. maijā Kijivā un Latvijas un Kazahstānas SVK sēde š.g. 16. maijā Rīgā. Minēto sēžu ietvaros tika meklētas jaunas ekonomiskās sadarbības iespējas, pārrunāti abu pušu uzņēmējiem būtiski uzņēmējdarbības vides jautājumi, problēmjautājumi, kā arī līgumtiesiskās bāzes paplašināšanas nepieciešamība.
SOLVIT - alternatīvs strīdus risināšanas instruments. Lai popularizētu SOLVIT rīku un tā sniegtās priekšrocības, EM, ALTUM un LIAA rīkotajā forumā Latvijas uzņēmējiem “Finansējums un atbalsts biznesam”, Latvijas uzņēmējiem tika atgādināts par SOLVIT atbalsta iespējām. SOLVIT uzdevums ir rast ātru un praktisku risinājumu ES Vienotā tirgus problēmām, kuras ir izraisījuši valsts iestāžu pieņemti lēmumi, nepareizi piemērojot ES tiesību normas. Situācijās, kad uzņēmējs cieš no citu dalībvalstu atbildīgo iestāžu prettiesiski pieņemtajiem lēmumiem, SOLVIT centrs darbojas kā bezmaksas problēmu risināšanas instruments. 2024. gada ietvaros Latvijas SOLVIT centrs kopumā ir saņēmis 44 sūdzības (42 no privātpersonām un 2 no uzņēmējiem).
Tāpat šogad nodrošinājām Latvijas interešu pārstāvību ES jautājumos par ekodizaina regulējumu, atvērtu ES stratēģiskā autonomiju, Iekšējā tirgus ārkārtas un noturības aktu, neto nulles emisiju industrijas aktu un Eiropas kritiski svarīgo izejvielu aktu. Strādājām pie rotaļlietu drošuma regulas un ar pasažieru mobilitātes pakotni, ar mērķi uzlabot pasažieru un ceļotāju pieredzi, stiprinot viņu tiesības. Tika vienkāršotas administratīvās procedūras divos ES Vienotā tirgus īstenošanas darba grupas projektos - dalībvalstu atļauju izsniegšanas procedūru uzlabošanas atjaunojamo energoresursu jomā un diskriminācijas uz IBAN pamata.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa