Ekonomikas ministrijas pastiprinājusi kontroles pasākumus obligātā iepirkuma komponentes (OIK) maksājuma saņēmējiem. Ir uzsākta vērienīga visu aptuveni 400 elektrostaciju, kuras pārdod saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pārbaude. Pirmie rezultāti gaidāmi tuvāko nedēļu laikā.
Veicot grozījumus normatīvajos aktos, jau no 2018. gada stacijas, kas saņēmušas atļauju pārdot saražoto elektroenerģiju OIK ietvaros, tiek kontrolētas pastiprināti. Kontrole tiek veikta vairākās frontēs, un skaļākie gadījumi jau plaši izskanējuši.
Pēc ministrijas iniciatīvas šogad atjaunojamo energoresursu nozari regulējošie normatīvi papildināti ar būtisku normu. Tā paredz, ka gadījumos, kad tiks konstatēta apzināta krāpniecība, piemēram, pie būtiskiem tehnoloģiskiem pārkāpumiem un neatbilstošu kurināmo resursu izmantošanas, Ekonomikas ministrijai bez brīdinājuma būs pienākums lemt par obligātā iepirkuma tiesību atcelšanu, tādējādi vēl vairāk samazinot atbalsta saņēmēju skaitu un to radīto slogu uz valsts tautsaimniecību un izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka negodprātīgus uzņēmējus.
Lai pārbaudītu, vai staciju darbībās nav minēto pārkāpumu, AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” ir uzsācis vērienīgu visu aptuveni 400 elektrostaciju, kuras pārdod saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, pārbaudi. Staciju apsekojuma ietvaros tiek pārbaudīta to atbilstība normatīvajam regulējumam un novērtēta koģenerācijas elektrostaciju darbības atbilstība lietderīgās siltumenerģijas pieprasījumam. AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” pirmo 25 staciju pārbaudes rezultātus 1. augustā ir iesniedzis Ekonomikas ministrijā, kas šobrīd veic to analīzi un klātienē apseko tās elektrostacijas, kurās novērotas kādas nepilnības. Plānots, ka 2018. gada II pusgadā kopumā tiks veikts 100 staciju apsekojums, savukārt 2019. gadā - 200 staciju apsekojums. Visaptverošo visu staciju apsekojumu paredzēts noslēgt 2020. gada I pusgadā. Paralēli tam aktīvu staciju uzraudzību veic Ekonomikas ministrijas kontroles grupa.
Minēto pārbaužu rezultātā Ekonomikas ministrija vērsās Valsts policijā ar iesniegumu par vienu no lielākajām Kurzemes koģenerācijas stacijām SIA “Tukuma DH”, kura, iespējams, ilgstoši nelietderīgi izmantojusi saražoto siltumenerģiju, kas ir rupjš un klajš OIK noteikumu pārkāpums. Kā noskaidroja AS “Enerģijas publiskais tirgotājs”, SIA “Tukums DH” saražotais siltums faktiski izkūpināts gaisā, žāvējot starp ventilatoriem izvietotu šķeldu.
Tāpat pēc 2017. gada rudenī publiski izskanējušās informācijas par atsevišķu koģenerācijas elektrostaciju neatbilstību MK noteikumu prasībām, 2017. gada oktobrī Ekonomikas ministrija uzsāka pārbaudes 40 AER koģenerācijas elektrostacijās, kuru rezultātā līdz šim atceltas 26 atļaujas, kas ļāvis novērst iespējamo OIK kopējo izmaksu pieaugumu turpmākajos 10 gados par aptuveni 384,5 miljoniem eiro:
SIA “Elektro Rīdzene” Cēsu novadā,
SIA “ENERGO FORTIS” Līvānu novadā,
SIA “E Strenči” Strenču novadā,
SIA “Madonas Eko” Madonas novadā,
SIA “Eiro-Āzijas investīciju aģentūra” Alūksnes novadā,
SIA “EVOKEM” Līvānu novadā,
SIA “M Parks” Amatas novadā,
SIA “Eco Latvis” Tukuma novadā,
SIA “Baltekogen” trīs elektrostacijām Raunas, Kārsavas un Ludzas novados,
SIA “Tektus” Amatas novadā,
SIA “Digne” Vecumnieku novadā,
SIA “ATAUGA-G” Olaines novadā,
SIA “Krustpils AER” Krustpils novadā,
SIA “Pellets Energy” Talsu novadā,
SIA “E Seda” stacijai Strenču novadā,
SIA “Rīgas enerģija” Rīgā,
SIA “AM Energy solution” Vecumnieku novadā,
SIA “Briedis būve” Saldus novadā,
SIA “Barkavas enerģija” divām elektrostacijām Madonas novadā,
SIA “Jumis GEO” Kārsavas novadā;
SIA “AM Energy Solution-Aloja” un SIA “Energy Solutions” Alojas novadā;
SIA “BALTENEKO”
Atļaujas pārdot elektroenerģiju obligātā iepirkuma šiem komersantiem, lielākoties, atceltas, jo konstatēts, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijā noteiktajā termiņā atbilstoši normatīvo aktu prasībām nav uzsākta.
Tāpat no šā gada Ekonomikas ministrija ir saasinājusi arī kontroles nodokļu parādu ziņā, un pārbaudes veic divas reizes gadā. Rezultāti neizpaliek – šā gada maijā, pārbaudot nodokļu parādu esamību Valsts ieņēmumu dienesta publicētajā nodokļu parādnieku datu bāzē 341 komersantam, kam noslēgts līgums ar AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” par obligātā iepirkuma ietvaros saražotās elektroenerģijas iepirkšanu, ministrija konstatēja, ka 61 komersants nav pilnībā izpildījis savas nodokļu saistības pret valsti.
Šiem uzņēmējiem nekavējoties tika nosūtīts brīdinājums, kas uzliek par pienākumu nomaksāt nodokļu parādu līdz septembra vidum. Ja nodokļu parāds netiks nomaksāts, komersants zaudēs tam piešķirtās tiesības tirgot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros. Līdz šā gada 7. septembrim lielākā daļa no brīdinātajiem komersantiem minētos nodokļu parādus jau ir dzēsuši, un valsts budžetā ir ieskaitījuši aptuveni 960 tūkst. EUR. Nākamo nodokļu parādu esamības pārbaudi plānots veikt jau šā gada novembrī. Tāpat Ekonomikas ministrija šogad izteikusi brīdinājumus 40 komersantiem par gada pārskatu neiesniegšanu.
Vienlaikus atgādinām, ja elektroenerģijas ražotājs nepārdod elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros, tam ir tiesības darboties brīvā tirgus apstākļos un vienoties ar jebkuru elektroenerģijas tirgotāju par elektroenerģijas pārdošanu par vienošanās cenu. Tāpat ražotājs koģenerācijas stacijā var turpināt ražot un pārdot arī siltumenerģiju, par cenu vienojoties ar siltumenerģijas pircēju un lietotāju.
Ekonomikas ministrijas
Sabiedrisko attiecību nodaļa
T.: 67013193